Aitas

 

 

Aitas ir vidēji lieli zīdītāji, ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Salīdzinot ar kazām, tās ir masīvākas. Tēviņi ir krietni lielāki kā mātītes. Savvaļas aitām ragi visbiežāk ir gan tēviņiem, gan mātītēm, bet ir sugas, kurām ragi mātītēm var gan būt, gan nebūt, piemēram, Eiropas muflonam. Tēviņu ragi ir lieli un masīvi, bet mātītēm smalki un īsi. Tēviņu ragi vidēji sver 14 kg, tikpat cik visi pārējie kauli kopā. Bet Eirāzijas kalnu aitas tēviņa ragi var svērt pat 35 kg.^[1]

Aitām abiem dzimumiem uz sejas un priekškājām ir dziedzeri, kas izdala smaržu sekrētus. Šobrīd aitu komunikācija, izmantojot smaržu sekrētu, līdz galam nav saprasta, bet pastāv viedoklis, ka tā galvenā nozīme ir pretējā dzimuma piesaistīšana. Mātītes tādā veidā paziņo, ka ir gatavas pāroties, bet tēviņi iezīmē teritoriju, dziedzerus berzējot pret klintīm un akmeņiem. Kā visiem atgremotājiem tām ir 4 kameru kuņģis, un barību tās sakošļā divas reizes. Pirmo reizi ganībās, zāle tiek pavirši sakošļāta un norīta, otro reizi drošā vietā daļēji sagremotā barība tiek atrīta un vēlreiz rūpīgi pārkošļāta.

Aitām ir biezs apmatojums, kas tās pasargā no aukstuma. Kažokam ir divi slāņi — bieza un silta pavilna, kuru no nokrišņiem pasargā akotmati, kas ir raupji, stingri un garāki kā pavilna. Pavilna aitām izaug tikai rudenī, un tiek nomesta pavasarī.^[2] Apmatojuma krāsa dažādām sugām atšķiras, tomēr visbiežāk tie ir brūnie un pelēkie toņi.

Lielākā savvaļas aita ir Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon),^[3] kuras ķermeņa garums var sasniegt 200 cm, augstums skaustā 120 cm un svars 180 kg,^[4] bet lielākie Eirāzijas kalnu aitas ragi ir bijuši 191 cm gari.^[5] Mazākā savvaļas aita ir Kipras muflons (Ovis orientalis ophion),^[6] kura mātīte var svērt tikai 20 kg.^[7] Dažos avotos kā mazākā savvaļas aita tiek minēts Lāras muflons (Ovis orientalis laristanica),^[8] tomēr citi to noliedz, pieminot, ka Lāras muflona tēviņš var sasniegt 64 kg svaru.^[9]

 

Savvaļas aitas pamatā mājo kalnainos apvidos. Tās ir zālēdājas, kas pamatā barojas ar stiebrzālēm, bet tās ēd arī citus augus un ķērpjus. Aitas ir pielāgojušās pie nabadzīgiem ūdens resursiem un spēj iztikt īpaši sausos apvidos. Aitas nepārtraukti pārvietojas barības meklējumos. Tām ir ļoti laba redze un dzirde. Līdzko tās pamana plēsēju, metas bēgt, visbiežāk augšup kalnos vai klintīs. Ja nepieciešams, tās arī cīnās. Ir novēroti gadījumi, kad Dalla aitas no klints nogrūž — nobada vilkus.^[10]

Aitas ir sociāli dzīvnieki un dzīvo grupās. Tādā veidā tās sevi labāk pasargā no plēsējiem, un sliktos laika apstākļos tās saspiežas kopā, sildot viena otru. Grupu vada dominantais tēviņš.^[2] Lai noskaidrotu hierarhiju barā un iegūtu tiesības pāroties, starp tēviņiem norisinās ragu cīņas. Visbiežāk tie viens otru nesavaino, jo badās ar pierēm, nevis ar ragiem, kā arī tos sargā ļoti biezā āda un dubultais galvaskausa kauls.^[10]

Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Pirmkārt, savvaļas aitai, no kuras ir cēlusies mājas aita, var būt vairāki sinonīmi: Ovis aries, Ovis orientalis un Ovis gmelini. Arī mājas aitai dažādās sistemātikās ir atšķirīgi zinātniskie nosaukumi. Ļoti bieži, atdalot to no savvaļas aitas, tā tiek saukta Ovis aries, bet savvaļas aita Ovis orientalis.^[11] Bet ir zinātnieki, kas nosaukumu Ovis aries lieto gan domesticētai, gan savvaļas formai, iedalot tās atbilstošās pasugās Ovis aries aries un Ovis aries orientalis.^[12] Jeb saskaņā ar "Pasaules zīdītāju sugu sarakstu" savvaļas aitām vārdu aries drīkst aizstāt ar vārdu orientalis.^[11][12] Līdz ar to daudzos informācijas avotos tiek izmantots sekojošs zinātnisko nosaukumu pieraksts: Ovis orientalis aries, Ovis orientalis orientalis utt.

Arī savvaļas aitām pastāv vairākas paralēlās sistemātikas. Pirms dažiem gadiem tika izmantota klasifikācija, kas bija balstīta uz hromosomu skaitu. Tajā tika izdalītas 6 sugas: muflons (Ovis musimon jeb Ovis orientalis), uriāls (Ovis vignei), argals (Ovis ammon), Dalla aita (Ovis dalli), Kanādas aita (Ovis canadensis) un sniega aita (Ovis nivicola).^[13] Tomēr, ņemot vērā pēdējo gadu DNS pētījumus, oficiālā sistemātika tika mainīta.^[13] Sekojošā klasifikācija atbilst "Pasaules zīdītāju sugu sarakstam" (Mammal Species of the World) 2005. gada izdevumam.^[14]

• Aitu ģints (Ovis)^[11][14]
  • Dalla aita (Ovis dalli)
  • Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon)
  • Kanādas aita (Ovis canadensis)
  • Savvaļas aita (Ovis orientalis)^[14]
    • Mājas aita (Ovis aries)^[11]
  • Sniega aita (Ovis nivicola)

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aitas.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)
• Esi kā jērs
• Buhāras uriāls
• Par aitas gaļu Arhivēts 2009-10-19 Wayback Machine vietnē. (krieviski)
• Sheep and Goats
• Sheep: (Ovis aries)
• Your Guide to the World's Hoofed Mammals