Hola sala
Hola sala (krievu: остров Галля) ir Krievijas Federācijai piederoša neapdzīvota sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Piejūras rajonam. Nosaukta par godu amerikāņu Arktikas pētniekam un rakstniekam Čārlzam Frensisam Holam. Pirmā cietzeme, ko atklāja arhipelāga pirmatklājēji — Austroungārijas ekspedīcija Jūliusa fon Pajera un Karla Veiprehta vadībā.
Hola sala | |
---|---|
остров Галля | |
Tegethofa rags salas dienvidos | |
Ģeogrāfija | |
Izvietojums | Barenca jūra |
Koordinātas | 80°19′10″N 57°59′05″E / 80.31944°N 57.98472°EKoordinātas: 80°19′10″N 57°59′05″E / 80.31944°N 57.98472°E |
Arhipelāgs | Franča Jozefa Zeme |
Platība | 1049 km² |
Augstākais kalns | 502 m |
Administrācija | |
Krievija | |
Apgabals | Arhangeļskas apgabals |
Demogrāfija | |
Iedzīvotāji | 0 (2010) |
Hola sala Vikikrātuvē |
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuHola sala izvietojusies arhipelāga dienvidos, centrālajā salu grupā. Negri šaurums rietumos to atdala no Maklintoka salas, Mārkema šaurums ziemeļos — no Heisa salas, Austriešu šaurums ziemeļaustrumos — no Vilčeka Zemes, bet Lavrova šaurums dienvidaustrumos — no Salma salas. Krasta līnija vidēji izrobota. Salas lielāko daļu klāj ledāji, augstākais punkts ir 502 m vjl salas dienvidrietumos.
Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām un ķērpjiem. Sastopami leduslāči.
Vēsture
labot šo sadaļuSalu 1873. gada jūnijā atklāja austriešu ekspedīcija Jūliusa fon Pajera vadībā ar kuģi Tegetthoff un nosauca par godu amerikāņu Arktikas pētniekam un rakstniekam Čārlzam Frensisam Holam (Charles Francis Hall).[1]
Tegethofa ragā salas dienvidos uzstādīts piemineklis ekspedīcijas kuģim, kā arī tur atrodas Voltera Velmana ekspedīcijas (1898-1899) nometnes paliekas.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Hall (Gallya) Insel, Kap Tegetthoff - Franz-Joseph-Land». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2019. gada 27. decembrī.