Dienvidsulavesi
Dienvidsulavesi (indonēziešu: Sulawesi Selatan, lieto arī saīsinājumu Sulsel) ir viena no Indonēzijas provincēm un atrodas Sulavesi salas dienvidrietumu daļā. Provinces administratīvais centrs ir Makasara.
| Dienvidsulavesi | |||
| Sulawesi Selatan | |||
| — Indonēzijas province — | |||
 |
|||
|
|||
|
|||
| Pārvaldes centrs | Makasara | ||
|---|---|---|---|
| Oficiālā valoda | indonēziešu valoda | ||
| Valsts |  Indonēzija
| ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 46 717,48 km² | ||
| Augstākais punkts | 3 478 m | ||
| Iedzīvotāji (2021. gadā) | |||
| - Kopā | 9 139 531 | ||
| - Blīvums | 195,6/km² | ||
| Laika josla | Indonēzijas vidus laiks (UTC+8) | ||
| Mājaslapa: sulselprov | |||
 Dienvidsulavesi Vikikrātuvē
| |||
Province ar saviem ap 9 miljoniem iedzīvotāju 2021. gadā bija septītā apdzīvotākā valstī un apdzīvotākā Sulavesi.[1]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuDienvidsulavesi ir sauszemes robeža ar Rietumsulavesi provinci ziemeļrietumos, ziemeļos ar Centrālo Sulavesi un dienvidaustrumos ar Dienvidaustrumu Sulavesi. Dienvidrietumos no tās atrodas Bali jūra, Javas jūra un Makasaras šaurums, dienvidos — Floresas jūra, bet austrumos — Floresas jūras Bones līcis. Provinces dienviddaļa sastāv no daudzām salām un arhipelāgiem, to skaitā ir Selajaras sala un Mačanu salas Floresas jūrā un Tenahu salas Bali jūrā.
Vēsture
labot šo sadaļuAizvēsture
labot šo sadaļuSulavesi pirmo reizi cilvēki ieradušies uz dzīvi apmēram pirms 30 000—40 000 gadu. Senāko iedzīvotāju arheoloģiskās paliekas tika atklātas alās kaļķakmens pakalnos ap Marosu, aptuveni 30 km uz ziemeļaustrumiem no Makasaras. No upju terasēm Valanaes ielejā, starp Sopenu un Senkanu, ir savākti akmens rīki, ka arī kauli no milzīgām cūku un ziloņu sugām, kas tagad ir izmirušas. Roku nospiedumu gleznojumi, kuru vecums ir aptuveni 35 000 līdz 40 000 gadu, atrasti Petakeras alā,[2] kas atrodas 12 km no Marosas pilsētas un 30 km no Makasaras.[3]
Agrīnā vēsture
labot šo sadaļuTirdzniecības pieaugums sakarā ar ārējā pieprasījuma pieaugumu pēc Dienvidsulavesi rīsiem veicināja ievērojamu lauksaimniecības attīstību un politisko centralizāciju 14. gadsimta sākumā.[4][5] Ekstensīvā līdumu lauksaimniecība arvien vairāk tika aizstāta ar intensīvu apūdeņojamo rīsu audzēšanu, kā rezultātā palielinājās iedzīvotāju blīvums. Pussalas iekšējā daļā tika dibināti jauni ciemi, kad tika izcirsti neskartie meži. Šīs izmaiņas radīja jaunas iekšzemes lauksaimnieciskas valstiņas, piemēram, bugu Bones un Vadžoku valstis,[6] kā arī makasaru Govas valsti.[7]
Uz 16. gadsimta sākumu Bone bija ieņēmusi vissvarīgāko vietu pussalas austrumu daļā,[8] savukārt makasaru dvīņu karaļvalstis Gova un Talloka sāka paplašināt savu ietekmi rietumu daļā.[8] Viņu konkurence par hegemoniju pār Dienvidsulavesi lika Govai, Tallokai un Bonei 1560. gados sadursties savā starpā.[4][8]
1582. gadā trīs bugu valstiņas — Bone, Sopena un Vadžoka parakstīja savstarpējās aizsardzības paktu, kas pazīstams kā Timurunas līgums.[4] Alianse, saukta arī par Tellumpoko ("Trīs lielvaras", burtiski "Trīs virsotnes"), centās apturēt Govas ekspansionismu un atgūt Govas vasaļpakļautībā esošo bugu valstu neatkarību.[5] Govas kampaņas pret aliansi 1582., 1585. un 1588. gadā tika veiksmīgi atvairītas, bet vēl viena 1590. gadā tika pārtraukta pēc Govas valdnieka nāves.[8] Tomēr līdz 17. gadsimta sākumam Gova un Talloka bija kļuvušas par dominējošajām varām Dienvidsulavesi, jo tās atbalstīja starptautisko tirdzniecību un pieņēma jauno islāma ticību. Gova veica veiksmīgas kampaņas pret bugu karaļvalstīm, uzvarot Sopenu 1609. gadā, Vadžoku 1610. gadā un Boni 1611. gadā.[4][8]
Koloniālais laikmets
labot šo sadaļuGaršvielu tirdzniecības zelta laikmetā, no 15. līdz 19. gadsimtam, Dienvidsulavesi kalpoja kā vārti uz Moluku salām. Nīderlandes Austrumindijas kompānija sāka darboties šajā reģionā 17. gadsimtā un uzskatīja, ka Govas sultanāts ir šķērslis tās vēlmei kontrolēt garšvielu tirdzniecību šajā reģionā. NAK vēlāk sabiedrojās ar bugu princi Arunu Palaku, kurš dzīvoja trimdā pēc viņa zemes krišanas Govas rokās. Pēc gadu ilgas cīņas viņi uzvarēja Govas sultanātu un sultāns Hasanudins bija spiests parakstīt līgumu, kas ievērojami samazināja Govas varu. Turklāt Palaka kļuva par valdnieku Dienvidsulavesi.
Vēlāk parādījās bugu karaliene, kas vadīja pretestību pret holandiešiem, kuri bija aizņemti ar Napoleona kariem Eiropā. Tomēr pēc Napoleona kariem holandieši atgriezās Sulavesi dienvidos un pārvarēja sacelšanos. Taču bugu sporādiska pretošanās koloniālajai varai turpinājās līdz 1905. gadam. 20. gadsimta sākumā holandiešiem izdevās arī iekarot toradžu zemi — Tanu Toradžu.
Indonēzijas sastāvā
labot šo sadaļuPirms Indonēzijas Republikas proklamēšanas Dienvidsulavesi sastāvēja no vairākām neatkarīgām karaļvalstīm, un to galvenokārt apdzīvoja četras etniskās grupas, proti, bugi, makasari, mandari un toradži.
Pēc neatkarības atgūšanas 1950. gada likums izveidoja Sulavesi administratīvo provinci, bet pēc tam 1960. gadā tā kļuva par Dienvidu un Dienvidaustrumu Sulavesi autonomo reģionu. Dienvidsulavesi atdalīšana no tā notika 1964. gadā.
1957. gadā Makasarā izveidojās reģionālistu kustība Permesta, kura nākamajā gadā pārvācās uz Ziemeļsulavesi un sāka vairāku gadu ilgu karadarbību pret centrālo varu, tai skaitā bombardējot Makasaru.1971.-1999. gadā provinces galvaspilsētu sauca par Udžunpandanu (Ujung Pandang, makasaru valodā Jumpandang).[9]
2004. gadā no provinces ziemeļdaļas izdalīja jaunu provinci, Rietumsulavesi.
Administratīvais iedalījums
labot šo sadaļuProvince ir iedalīta 3 pilsētās (kota) un 21 reģionā (kabupaten), kas aptuveni atbilst Latvijas valstspilsētām un novadiem. Šīs pilsētas un reģioni tālāk iedalās 307 rajonos (kecamatan) un zemākajās vienībās: 792 pilsētu mikrorajonos (kelurahan) u 2255 lauku pagastos (desa). Pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita miljonos 2021. gadā bija:
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuDienvidsulavesi ir etniski jauktas apdzīvotības province. Galvenās trīs etniskās grupas ir:
- Bugi, lielākā etniskā grupa Dienvidsulavesi, kurā ir vairāk nekā 3½ miljoni cilvēku. Viņi galvenokārt apdzīvo Dienvidsulavesi dienvidu pussalas vidieni. Daudzi no viņiem ir migrējuši uz ārējām salām ap Sulavesi, pat līdz Malaizijai. Bugi bieži ieņēmuši svarīgus valsts amatus Indonēzijā, bugi bija trešais Indonēzijas prezidents B. Dž. Habibije[10] un bijušais Indonēzijas viceprezidents Jusufs Kalla, arī Malaizijas bijušajam premjerministram Muhidīnam Jasinam ir daļēja bugu izcelsme.[11]
- Makasari ir otrā lielākā etniskā grupa Dienvidsulavesi. Viņi apdzīvo Dienvidsulavesi dienvidu pussalas dienvidu daļu, tostarp ir pamatiedzīvotāji Makasaras pilsētā. Kopējais iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 2 miljoni cilvēku.
- Toradži apdzīvo galvenokārt ziemeļrietumu kalnu reģionu. Viņu iedzīvotāju skaits ir aptuveni 750 000, no kuriem 70% joprojām dzīvo Tana Toradžas ("Toradžu zemes") un Ziemeļtoradžas reģionos.
Skaitliski provincē ir 45% bugu, 30% makasaru, 7% toradžu, 5% luvu, 3% javiešu, 3% duru, 6% citu tautību.[12]
90% provinces iedzīvotāju ir musulmaņi, 9% — kristieši (galvenokārt protestanti), 1% — hinduisti un budisti.
Saimniecība
labot šo sadaļuProvinces ekonomika balstās uz lauksaimniecību, zvejniecību un zelta, magnija, dzelzs un citu metālu ieguvi. Pinisi, tradicionālo Indonēzijas divmastu buru kuģi, joprojām plaši izmanto bugi un makasari, galvenokārt kravu transportēšanai starp salām un zvejai.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Badan Pusat Statistik, Jakarta, 2022.
- ↑ «Idea of art 'revolutionized' – DW – 10/09/2014». dw.com (angļu). Skatīts: 2022-12-14.
- ↑ Toby Alice Volkman, Ian Caldwell. Sulawesi: Island Crossroads of Indonesia. Passport Books, 1990. ISBN 978-0-8442-9906-8.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Christian Pelras. The Bugis. Oxford, OX ; Cambridge, MA. : Blackwell Publishers, 1996. ISBN 978-0-631-17231-4.
- ↑ 5,0 5,1 Stephen C. Druce. The Lands West of the Lakes: A History of the Ajattappareng Kingdoms of South Sulawesi, 1200 to 1600 CE. BRILL, 2009. ISBN 978-90-04-25382-7.
- ↑ "South Sulawesi" (en). Wikipedia. 2022-12-09.
- ↑ Bulbeck, Francis David (1993). "New Perspectives on early South Sulawesi History". Baruga: Sulawesi Research Bulletin. Leiden: KITLV Press. 9: 10—18. OCLC 72765814.
- ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 Leonard Y. Andaya. The Heritage of Arung Palakka: A History of South Sulawesi (Celebes) in the Seventeenth Century. Springer Netherlands, 1981-09-01. ISBN 978-90-247-2463-5.
- ↑ Anthony Jukes, A Grammar of Makasar: A Language of South Sulawesi, Indonesia. Brill, 2019. pg. xviv. ISBN 9789004412668
- ↑ JawaPos.com. «Mengenang B.J Habibie: Fokus agar Usil Tetap Genius (1)». JawaPos.com (indonēziešu), 2019-09-11. Skatīts: 2022-12-14.
- ↑ Cantika Adinda Putri. «Ini Muhyiddin Yasin, PM Baru Malaysia Berdarah Bugis & Jawa». CNBC Indonesia (id-ID). Skatīts: 2022-12-14.
- ↑ Aris Ananta, Evi Nurvidya Arifin, M. Sairi Hasbullah, Nur Budi Handayani, Agus Pramono. Demography of Indonesia's Ethnicity. Institute of Southeast Asian Studies, 2015-07-14. ISBN 978-981-4519-87-8.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidsulavesi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)