Cjiņu dinastija
Cjiņu dinastija (ķīniešu: 秦朝, piņjiņs: Qín Cháo) bija Ķīnas dinastija, kas valdīja Ķīnā no 221. gada p.m.ē. līdz 206. gadam p.m.ē., laikā no Džou dinastijas galīgās krišanas un līdz Haņu dinastijas izveidošanai. Lai arī pār Ķīnu tā valdīja neilgus 15 gadus, Cjiņu dinastija bija pirmā, kuras valdnieks pieņēma imperatora titulu un iedibināja valsts pārvaldes modeli, kam sekoja visas turpmākās Ķīnas dinastijas.
- Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Cjinu dinastija.
Dinastijas sākums
labot šo sadaļuCjiņ valsts pirmsākumi meklējami jau Pavasara un Rudens periodā. Dinastijas oficiālais aizsācējs, karalis Ciņs Džao Sjanvans (秦昭襄王, Qín Zhāoxiāng Wáng) jau 51 gadu valdīja Cjiņu valstī (no 306. gadā p.m.ē.), līdz viņam izdevās pilnībā sagraut Džou valsti, tāpēc kā oficiālu Cjiņu dinastijas sākumu pieņem nākamo Cjiņa Džao Sjanvana valdīšanas gadu, t. i., 255. gadā p.m.ē.
Impērija
labot šo sadaļuCjiņu dinastijas vara Ķīnā nodibinājās 221. gadā p.m.ē., kad ar Cjiņu uzvaru beidzās vairākus gadsimtus ilgušais Karojošo valstu periods. Cjiņ šajā cīņā uzvarēja, lielā mērā pateicoties savas valsts centralizētajam un militarizētajam pārvaldes modelim, kas tagad tika ieviests visā valstī.[1]
246. gadā p.m.ē. Cjiņ tronī kāpa deviņus gadus vecais Jin Džens, kurš 221. gadā p.m.ē. pasludināja Cjiņu impērijas izveidošanu. 38 gadus vecais Jin Džens turpmāk valdīja ar valdnieka vārdu Cjiņs Šihuans (Pirmais Cjiņu imperators).
Valsts bija sadalīta 36 provincēs, kuras kopīgi pārvaldīja civilais un militārais gubernators. Iekaroto teritoriju pārvaldīšanai ieviesa autoritāru valdības modeli, vienotu rakstību un mēru sistēmu; uzsāka Lielā Ķīnas mūra celtniecību. Lai valsts varētu tieši kontrolēt zemnieku masas, imperators atcēla feodālo aristokrātu un lielo zemes īpašnieku privilēģijas. Viņa valdīšanas laikā notika karagājieni uz dienvidiem, iekarojot zemes līdz pat mūsdienu Vjetnamai.
Lai nostiprinātu arī intelektuālo kontroli, 213. gadā p.m.ē. Cjiņs Šihuans pavēlēja nogalināt zinātniekus un sadedzināt visas grāmatas, īpaši konfuciānisma grāmatas, izņemot medicīnas un citu praktisko zināšanu tekstus.
Vairāki atentāta mēģinājumi pastiprināja Cjiņa Šihuana paranoju un vēlmi dzīvot mūžīgi, viņš mira 210. gadā p.m.ē. ceļā uz austrumiem nemirstības eliksīra meklējumos. Cjiņa Šihuana kapa vietu atklāja 1974. gadā, atrokot tūkstošiem terakotas karavīru figūru. (skat. Terakotas armija).
Smagā nodokļu nasta, brutālā pārvaldes forma un vāja imperatora kāpšana tronī pēc Cjiņa Šihuana nāves 210. gadā p.m.ē. izraisīja sacelšanos, kas 207. gadā p.m.ē. gāza Cjiņu dinastiju no varas, un nākamajā gadā varu valstī pārņēma Haņu dinastija.
Cjiņu mantojums
labot šo sadaļu- Centralizēta valsts pārvalde. Dinastija sekoja Legālisma filozofijai, kas aizstāvēja stingru visu likumu ievērošanu. Šāda sistēma bija efektīva masu pārvaldīšanai, taču tā nepieļāva nekādu brīvdomību un opozīciju.
- Vienota rakstības sistēma. Palīdzēja nodot pavēles, informāciju un zināšanas visiem saprotamā veidā.
- Ceļi. Savienoja plašo valsti, veicināja tirdzniecību starp pilsētām un provincēm, kā arī atviegloja karaspēka pārvietošanos.
- Svari un mēri. Visā valstī ieviesa vienotu sistēmu, kas atviegloja tirdzniecību, un padarīja nodokļu noteikšanu un ievākšanu saprotamāku.
- Vienotas naudas ieviešana. Šajā laikā Ķīnā izmantoja vienīgi metāla naudu. Daudzo valstu monētu vietā ieviesa vienu valūtu, kas atviegloja komerciju un nodokļu sistēmu.[2]
Cjiņu dinastijas valdnieku saraksts
labot šo sadaļu| pēcnāves vārds (諡號 shìhào) | vārds (姓名 — xìngmíng) | valdīšanas laiks | ||
|---|---|---|---|---|
| Vēsturiski visbiežāk lieto: dinastijas apzīmējumu (Cjiņ) + pēcnāves vārdu | ||||
| Cjiņ Džao Sjanvans (昭襄王 — Zhāoxiāng Wáng) | Jin Dze (嬴則 — Yíng Zé) vai Jin Dzji (嬴稷 — Yíng Jì) |
255.-250. gads p.m.ē. | ||
| Sjao Veņvans (孝文王 — Xiàowén Wáng) | Jin Džu (嬴柱 — Yíng Zhù) | 250. gads p.m.ē. | ||
| Džuan Sjanvans (莊襄王 — Zhuāngxiāng Wáng) | Jin Dziču (嬴子楚 — Yíng Zǐchǔ) | 249.-247. gads p.m.ē. | ||
| Cjiņs Šihuans (始皇帝 — Shǐ Huángdì) | Jin Džens (嬴政 — Yíng Zhèng) | 246.-210. gads p.m.ē. | ||
| Erši Huandi (二世皇帝 — Èrshì Huángdì) | Jin Huhai (嬴胡亥 — Yíng Húhài) | 209.-207. gads p.m.ē. | ||
| nav zināms | Jin Dzijins (嬴子嬰 — Yíng Ziyīng) | 207. gads p.m.ē. | ||
| Dzijins var figurēt arī ar savu vārdu vai arī kā Ciņvans Dzijins (秦王子嬰 — Qín Wáng Ziyīng) | ||||
| Piezīme: valdnieks Cjiņ Džao Sjanvans (秦昭襄王, Qín Zhāoxiāng Wáng) jau 51 gadu bija valdījis Cjiņu valstī (no 306. g.p.m.ē.), līdz viņam izdevās pilnībā sagraut Džou valsti (pārējās sešas karojošās valstis saglabāja neatkarību), tāpēc vēstures literatūrā kā oficiālu Ciņu dinastijas sākumu pieņem nākamo Cjiņ Džao Sjanvana valdīšanas gadu — t. i. 255. gads p.m.ē. | ||||
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Qin dynasty
- ↑ «The Impact of the Qin Dynasty». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 21. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cjiņu dinastija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
| Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |