Vislas apledojums

Vislas apledojums bija Eiropas pēdējais lielākais kvartāra ledus laikmeta apledojums pirms aptuveni 115 000. līdz 12 600. gadiem, kas nosaukts Vislas upes vārdā. Šo nosaukumu (vācu: Weichsel-Eiszeit) 1909. gadā ieviesa Prūsijas Ģeoloģijas biedrība. Krievijā to dēvē par Valdaja apledojumu, Alpos par Virmas apledojumu, bet Ziemeļamerikā par Viskonsinas apledojumu.

Savu maksimumu ledāju izplatība sasniedza pleistocēna epohas noslēgumā pirms apmēram 22 tūkstošiem gadu. Fenoskandijas ledusvairoga centrs virs Ziemeļeiropas sasniedza 3000 m biezumu. Ledusvairoga dienvidu perifērija atradās arī virs Latvijas, kur maksimālais ledus biezums bija 1500—2000 m virs Kurzemes, bet virs Latgales dienvidiem un Sēlijas ledāja biezums bija ap 500 m.^[1]

• Agrais posms pirms 117-74 tūkstošiem gadu, kad notika ledusvairoga izveidošanās virs Skandināvijas kalniem
• Vidus posms pirms 74-24 tūkstošiem gadu, kad ledusvairogs pārklāja visu Fenoskandiju
• Vēlais posms pirms 24-11,6 tūkstošiem gadu, kad ledusvairoga platība sasniedza maksimālo robežu pirms 22 tūkstošiem gadu un tas sāka atkāpties

• Ledus laikmets Latvijā

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l