Viljams Bleiks (angļu: William Blake; dzimis 1757. gada 28. novembrī, miris 1827. gada 12. augustā) bija angļu dzejnieks, gleznotājs, gravieris. Savas dzīves laikā viņš nebija populārs, taču tagad V. Bleiks tiek atzīts par vienu no nozīmīgākajiem angļu romantisma literatūras pārstāvjiem. Tāpat viņš tiek uzskatīts par angļu revolucionāro romantiķu priekšteci.[1]
Viņa darbos vērojami pretrunīgi tēli, kas radušies autora bagātās iztēles ietekmē.[1] Tie simpatizē cilvēces cīņai par brīvību.[1] Laika posmā no 1789. līdz 1820. gadam radītajos darbos viņš bija ietekmējies no Mikelandželo gleznām un Džona Miltona dzejoļiem.[1]
- "Bezvainības dziesmas" (1789; Songs of Innocence)
- "Debesu un elles laulība" (1790–1793; Marriage of Heaven and Hell)
- "Amerika. Pravietojums" (1793; America, a Prophecy)
- "Albionas meitu vīzijas" (1793; Visions of the Daughters of Albion)
- "Pieredzes dziesmas" (1794; Songs of Experience)
- "Eiropa. Pravietojums" (1794; Europe, a Prophecy)
- "Urizēna grāmata" (1794; The Book of Urizen)
- "Poētiskas skices" (1783; Poetical Sketches)
- "Franču revolūcija" (1791; The French Revolution)
- Zem mirtes koka [dzejas izlase]. Atdzejojusi Olga Lisovska. Rīga: Liesma, 1981.
- Debesu un elles laulība. "Satori" nometnes dalībnieku tulkojums. Grāmatžurnāls "Satori", 2018, Nr. 3.
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Ārzemju literatūras vēsture, XVII—XVIII Gs. Zvaigzne. 1971. 364. lpp.