Vemšana

Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Vemšana" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli

Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu!

Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Vemšana (latīņu: vomitus) ir sarežģīts kuņģa un zarnu motorikas akts, kurā tiek iztukšots kuņģis un daļēji arī divpadsmitpirkstu zarna. Retos gadījumos tiek atvemts arī tievās zarnas vai pat resnās zarnas saturs.

Vemšanas brīdī krampjaini saraujas kuņģa vārtnieka slēdzējmuskulis un noslēdzas izeja no kuņģa uz tievo zarnu. Vienlaikus rodas t.s. kuņģa antiperistaltika - pretstatā normālām peristaltikas kustībām vispirms saraujas muskuļi, kas atrodas tuvāk kuņģa izejai, un pēc tam barības vadam tuvāk esošie muskuļi. Tādējādi kuņģa saturs tiek izvadīts ārā pa barības vadu. Vemšanas brīdī spēcīgi saraujas arī vēdera priekšējās sienas muskuļi, kas spiež uz kuņģi un palīdz to iztukšot.

Vemšanu var izraisīt, arī kairinot t.s. vemšanas zonas (mēles sakni, mīkstās aukslējas, rīkles mugurējo sienu).

Vemšanas cēlonis var būt dažādas kuņģa un zarnu slimības. Dažu barības vada slimību gadījumā (barības vada sašaurinājums, divertikuls u.c.) vemšana sākas tūlīt pēc ēšanas. Ja ir gastrīts (akūts vai hronisks) un kuņģa čūla, vemšana parasti sākas 1 1,5 — 2 stundas pēc ēšanas (t. i., gremošanas kulminācijas laikā). Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā vemšana parasti sākas 1 — l,5 stundas pēc ēšanas, vēmekļi ir šķidri, ar skābu garšu. Ja sašaurināta divpadsmitpirkstu zarna vai kuņģa izejasdaļa, var atvemt barību, kas uzņemta pirms vairākām stundām vai pat iepriekšējā dienā.

Zarnu aizsprostojuma gadījumā vēmekļiem var būt izkārnījumu smaka. Ja vēmekļi līdzīgi kafijas biezumiem, tas liecina par asiņošanu gremošanas traktā. Abos pēdējos gadījumos nepieciešama tūlītēja ķirurģiska palīdzība.

Vemšanas cēlonis var būt arī dažādas centrālās nervu sistēmas slimības (piem., audzējs, smadzeņu satricinājums, meningīts). Šajos gadījumos vemšana saistīta nevis ar barības uzņemšanu, bet ar ķermeņa stāvokļa maiņu un pašsajūta pēc vemšanas neuzlabojas, kā tas mēdz būt gremošanas trakta slimību gadījumā.

Vemšanu sakarā ar ilgstošu šūpošanos un straujām ķermeņa stāvokļa maiņām — t.s. jūras slimību jeb kinetozi — rada līdzsvara aparāta pārkairinājums.

Nereti vemšanu rada asa, nepatīkama smaka, bojāta ēdiena izskats, garša u.tml. Vemšanas cēlonis var būt arī dažu medikamentu (uzpirkstītes preparātu, salicilātu, sulfanilamīdu, apomorfīna) pārdozēšana vai nepanešana, kā arī organismā iekļuvusi inde (alkohols, nikotīns, arsēns, tetraetilsvins).

Nereti vemšanas cēlonis ir autointoksikācija dažu smagu nieru slimību, kā arī cukura diabēta gadījumā, kad organismā uzkrājas kaitīgas vielas. Dažreiz vemšanu izraisa citu iekšējo orgānu slimības. Biežākie šādas vemšanas cēloņi ir nieru bļodiņu sastrutojums, iekšējo orgānu noslīdējums, sirds somiņas strutains iekaisums, arī grūtniecības toksikoze.

Vemšanas laikā jāpalīdz slimniekam noturēt galvu un pēc vemšanas jādod izskalot muti. Ja slimnieks zaudējis samaņu, tam vemšanas laikā jāpagriež galva uz sāniem tā, lai vēmekļi neiekļūtu elpvadā. Sliktu dūšu mazina un sajūtu uzlabo daži medikamenti (aminazīns, amizils, aerons), kā arī kumelīšu tēja. Taču jāņem vērā, ka vemšanai var būt ļoti atšķirīgi cēloņi, tāpēc vienmēr nepieciešama rūpīga izmeklēšana un attiecīgās slimības ārstēšana.