Vampanoagi

Vampanoagi
Wôpanâak

Visi iedzīvotāji
2000+
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
ASV, Masačūsetsa
Valodas
angļu, sākotnēji vampanoagu (tiek atjaunota)
Reliģijas
kristietība
Radnieciskas etniskas grupas
citas algonkinu tautas

Vampanoagi (pazīstami arī kā pokanoketi un Filipa indiāṇi) ir Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas 17.gs. apdzīvoja mūsdienu Masačūsetsas štata dienvidu un Rodailendas štata austrumu teritorijas, kā arī blakus esošās Martas Vainjardas, Nantuketas un Elizabetes salas. Vārds "vampanoagi", jeb vaban-noak ir kaimiņu cilšu dots nosaukums un tulkojas kā "austrumu (jeb rītausmas) tauta (ļaudis)." Vaban, no kā atvasināts vampan, tulkojas kā "austrumi" un noak - "viņi dzīvo." Tādējādi "viņi dzīvo austrumos (uz austrumiem no mums)." Paši vampanoagi sevi dēvēja par pokanoketiem, kas nozīmē "līču ļaudis."

Ap 1600 g. vampanoagu skaits sasniedza aptuveni 12 000, no kuriem 8000 apdzīvoja kontinentālo daļu un 4000 minētās salas. Eiropiešu ievazāto slimību rezultātā kontinentālajā daļā 1675. g. bija atlicis vairs tikai 1000 vampanoagu, un tikai 400 šās cilts pārstāvju pārdzīvoja Karaļa Filipa karu. Salās dzīvojošās kopienas bija vairāk izolētas, un tām 17. gadsimta epidēmijas bija mazāk postošas. Koncentrēti Masačūsetsas dienvidaustrumos, vampanoagi skaitliski lēnām pieauga. Izdzīvoja arī Martas Vainjardas salas kopiena. Savukārt Nantuketas salā nezināma sērga 1763. g. nogalināja gandrīz visus tās pamatiedzīvotājus, un pēdējais nantukets nomira 1855. g. Mūsdienās ir nedaudz vairāk kā 2000 vampanoagu, kuri organizēti piecās atsevišķās kopienās. Taču tikai divas no tām ir Federālās valdības oficiāli atzītas, - Mašpī vampanoagi (Mashpee Wampanoag Tribe, 1100 locekḷu), konsolidējušies Masačūsetsas dienvidaustrumos, un Akuinahas kopiena (Aquinnah Wampanoag Tribe, 2000. g. reğistrēta 91 persona) Marthas Vainjardas salas rietumos. Vienīgi Akuinahas vampanoagiem gadsimtu gaitā ir izdevies saglabāt rezervātu.

Vampanoagu valoda pieder pie algonkinu valodu saimes austrumalgonkinu atzara. Valoda pakāpeniski izzuda 19. gadsimtā, taču mūsdienās daļa vampanoagu mēğina to atdzīvināt, lai tā atkal kļūtu par saziņas līdzekli cilts locekḷu starpā. Saskaņā ar "Vampanoagu Valodas Apgūšanas Projektu" tiek rīkotas valodas apmācības. Nodarbības noris tikai vampanoagu valodā, un tikai vampanoagu indiāņiem ir atļauts tās apmeklēt.

Vampanoagu cilti veidoja vismaz 30 grupas jeb apakšciltis. Katru grupu vadīja vietējie sačemi, kuri atzina cilts augstākā sačema jeb masasoita autoritāti. Kontinentālajā daļā nozīmīgākās grupas bija Nauseti, Patukseti, Pokaseti. Nauseti, lai arī uzskatāmi kā atsevišķa cilts, nepārprotami atzina savu piederību vampanoagu konfederācijai.

Vampanoagu pamatnodarbošanās bija zemkopība. Vasarā lielāka uzmanība bija veltīta piekrastes zvejniecībai un citu jūras produktu ievākšanai, tāpēc šajā gadalaikā vampanoagu ciemati koncentrējās gar piekrasti. Pēc ražas novākšanas indiāņi devās iekšzemē un sadalījās atsevišķās ģimenēs, vairāk laika atvēlot medībām. Vampanoagu konfederāciju vadīja sačemi, kuri pakļāvās augstākajam sačemam. Kaut būdams privilēģātākā stāvoklī, viņš strādāja kā ikviens cilts loceklis, nodrošinot sevi un savu ģimeni ar visu nepieciešamo. Nebija nekā neparasta, ja sačema pienākumus pildīja sieviete.

• Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 9984046206