Turmalīns

Turmalīns (no singāļu: turamali — 'pelnus pievelkošais akmens') ir termins, ar ko apzīmē radniecīga ķīmiskā sastāva un kristāliskās struktūras minerālu grupu.

Turmalīni ir vieni no ķīmiski sarežģītākajiem silikātu minerāliem, ciklosilikāti. Tie pārsvarā ir alumīnija un bora kompleksie silikāti, taču alumīniju un boru tajos var izomorfi (cietā šķīduma veidā) aizvietot nātrijs, kalcijs, dzelzs, magnijs, litijs un citi elementi. Turmalīna minerāliem var būt arī citu elementu (hroms, mangāns, niķelis, vanādijs) piejaukumi.

Turmalīniem raksturīga cietība 7—7,5, balta svītras krāsa.

Turmalīniem raksturīga trigonālā singonija, gari stabveida kristāli, šķērsgriezumā visbiežāk trīsstūraini. Katrs kristāla gals ir atšķirīgs — t.i. turmalīniem raksturīgs hemimorfisms. Vienā no smalkgraudaina granīta veidiem — aplītā bieži sastopami mazi turmalīna kristāliņi. Šāds granīts nav retums arī Latvijā.

Turmalīna ieslēgumiem iežos raksturīgs trīsstūra šķērsgriezums — nevienam citam no vairāk izplatītiem minerāliem tāds nav. Turmalīna kristālu virsmai raksturīgs vertikāls svītrojums.

Tāpat kā vairums hemimorfu kristālu arī turmalīna kristāli ir lieliski pjezoelektriķi, nereti arī piroelektriķi. Sildot šādu kristālu, tā viens gals uzlādējas pozitīvi un otrs — negatīvi. Šī iemesla dēļ turmalīna rotaslietas spēcīgā prožektoru gaismā var pievilkt putekļus. Tieši šīs turmalīna īpatnības padarīja to par modes dārgakmeni XVIII gadsimta sākumā. Koši krāsainie Šrilankas turmalīni lielā daudzumā tika ievesti Eiropā un tika apstrādāti kā juvelierizstrādājumi, taču ļoti bieži nokļuva arī laboratorijās un to elektriskās īpašības tika demonstrētas augstākās sabiedrības pasākumos.

Turmalīniem raksturīgas visdažādākās krāsas — melna, zila, brūna, dzeltena, zaļa, sarkana, sārta, violeta utt. Ļoti reti turmalīns ir bezkrāsas, tai pat laikā bieži sastopami daudzkrāsaini kristāli — stabveida kristāls var vairākkārt mainīt krāsu no viena gala līdz otram, krāsas var mainīties arī šķērsām kristāla garenasij. Viens no populāriem turmalīna paveidiem ir arbūza turmalīns — vienā galā zaļš un otrā sarkans. Dažiem turmalīna paveidiem piemīt pleohroisms — skatoties dažādos kristāla virzienos, mainās tā krāsa.

• Ahroīts (elbaīta paveids)
• Burgerīts
• Dravīts
• Elbaīts
• Feruvīts
• Foitīts
• Hromdravīts
• Indigolīts (elbaīta paveids)
• Lidikoatīts
• Magnēziofoitīts
• Olenīts
• Povondraīts
• Rosmanīts
• Rubelīts (elbaīta paveids)
• Šerls
• Uvīts
• Vanādijdravīts
• Verdelīts (elbaīta paveids)

Turmalīnu grupas minerāli atrodami visā pasaulē, taču no katriem 20 turmalīna kristāliem 19 būs viena turmalīnu grupas minerāla — šerla kristāli. Šerls bieži sastopams arī Latvijā atrodamajos granītos.

Turmalīns atrodams divu veidu ģeoloģiskajās vidēs:

• magmatiskajos iežos — visbiežāk granītos, granītu pegmatītos. Šādā vidē biežāk atrodams šerls un ar litiju bagāti turmalīni.
• metamorfajos iežos — slāneklī un marmorā. Šādā vidē biežāk atrodams ar magniju bagāts turmalīns.

Praktiski visi turmalīna grupas minerāli ir izmantojami juvelierizstrādājumos — tie uzskatāmi par dārgakmeņiem. Par visvērtīgāko var uzskatīt cēli zilo indigolītu, vērtīgi dārgakmeņi ir arī zaļais verdelīts un sārtais rubelīts. Paradoksālā kārtā visretākais turmalīna grupas minerāls — bezkrāsainais ahroīts netiek augstu vērtēts un no caurspīdīgajiem turmalīniem ir vislētākais.

Turmalīna kristālos tika atklāta gaismas polarizācija un arī piroelektrisms.