Tuba

Tuba (latīņu: tuba — ‘taure’) ir metāla pūšaminstruments, tam ir ventiļu mehānisms un plaša menzūra. Tubai ir viszemākais reģistrs no visiem pūšaminstrumentiem.^[1] Tiek izšķirta basa un kontrabasa tuba.^[2]

Tubu 1835. gadā patentēja Vilhelms Frīdrihs Vīprehts (Wilhelm Friedrich Wieprecht) un Johans Morics (Johann Moritz).^[1] Tas ir viens no jaunākajiem instrumentiem mūsdienu orķestrī. Kā simfoniskajos, tā arī operu orķestros tuba parasti tiek izmantota kā trombonu grupas bass. Parasti tubai ir spēcīgs skanējums, tomēr ir iespējams iegūt arī pianissimo skanējumu.^[1]

Rihards Vāgners savā "Nībelunga gredzena" partitūrā iekļāvis tā saukto "Vāgnera tubu".^[1]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rīga : Izdevniecība RaKa, 2006. 227. lpp. ISBN 9984-15-803-9.
↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 10₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 28. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuba.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[leksikons-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 Ludvigs Kārkliņš. Mūzikas leksikons. Rīga : Izdevniecība RaKa, 2006. 227. lpp. ISBN 9984-15-803-9.

[lpe-2] Latvijas padomju enciklopēdija. 10₁. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 28. lpp.

[1]

[2]