Televīzijas signālu standarti

Pasaulē pašlaik eksistē virkne dažādu analogās televīzijas un video ieraksta signālu standartu. Analogais video signāls sastāv no vairākiem komponentiem: virknes tehnisko parametru signālam, krāsu kodēšanas sistēmas un iespējams arī daudzkanālu skaņas pavadījumam.

Pasaulē ir divas visvairāk lietotās kadru frekvences 25Hz un 30Hz. Kadru frekvences izvēli vēsturisku ir noteikusi elektriskā tīkla frekvence, kas Ziemeļamerikā ir 60Hz, bet Eiropā ir 50Hz. Tādēļ Ziemeļamerikā lieto 30 kadru/sekundē frekvenci (NTSC), bet Eiropā 25 (PAL, SECAM), kas ir puse no tīkla frekvences.

Televīzijā lieto pārlecošo izvērsi lai mazinātu ekrāna mirgošanu. Kadrs tiek sadalīts divos puskadros (angļu: frames, krievu: поля), vienā puskadrā ietilpst nepāra rindas, otrā - pāra rindas.

Analogajai virszemes TV ekrāna platuma:augstuma proporcija ir 4:3, kas atbilst šaurekrāna kino, Augstas izšķirtspējas televīzijai lieto proporciju 16:9.

Dominē trīs pamata standarti PAL, NTSC un SECAM ar dažām iespējamām variācijām jeb apakšstandartiem, piemēram, PAL-M un ME-SECAM.

Pamatraksts: Ciparu televīzija

Šis ar televīziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l