Rona
- Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Rona nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Rona | |
|---|---|
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka  ieteka | |
| Izteka | Šveices Alpi 46°34′27″N 08°22′49″E / 46.57417°N 8.38028°E |
| Ieteka | Vidusjūra 43°20′03″N 04°50′39″E / 43.33417°N 4.84417°EKoordinātas: 43°20′03″N 04°50′39″E / 43.33417°N 4.84417°E |
| Baseina valstis |  Francija Šveice
|
| Garums | 813 km |
| Iztekas augstums | 1753 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Baseina platība | 98 000 km² |
 Rona Vikikrātuvē
| |
Rona (franču: Rhône, izrunā: [ʁon], oksitāņu: Ròse, vācu: Rhone, itāļu: Rodano) ir viena no Eiropas lielākajām upēm. Upes garums ir 813 km, no kuriem tā 232 km plūst pa Šveici, bet atlikušos 581 km pa Franciju. Augštecē caurtek Ženēvas ezeram. Rona ietek Vidusjūrā, bet tās izteka atrodas Šveices Alpos, Valē kantonā, aptuveni 1753 metrus virs jūras līmeņa. Lielākās pilsētas Ronas krastos ir Ženēva, Liona un Aviņona. Pietekas - Ēna, Sona.
Tās deltā starp diviem upes atzariem atrodas Kamarga — neparasts dabas apgabals ar lagūnām, purviem, kāpām, sāls tuksnesi, stepi. Stepē dzīvo pussavvaļas Kamargas baltie zirgi, lagūnās daudz flamingo. Pieturvieta gājputniem.
Ronas ūdeni dzesēšanas procesos izmanto Bižē atomelektrostacija, kas atrodas upes labajā krastā, 35 km no Lionas, un Kriā atomelektrostacija, kas atrodas atrodas upes labajā krastā, netālu no Montelimāras.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rona.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|