Pentaprizma
Pentaprizma ir prizma ar piecām sānu skaldnēm gaismas staru novirzīšanai par 90°. Gaismas stari prizmā atstarojas divkārt, panākot gaismas novirzīšanu taisnā leņķī un to neapvēršot, kā to darītu normāla taisnleņķa prizma vai spogulis.
Gaismas atstarošanās pentaprizmas iekšienē nav pilnā iekšējā atstarošanās, jo gaismas staru slīpums atstarošanās vietās ir mazāks par pilnai iekšējai atstarošanai nepiecieciešamo. Tā vietā divas prizmas sānu skaldnes ir apstrādātas lai veidotu spoguļvirsmas. Skaldnes, pa kurām gaisma ienāk un iziet, mēdz tikt speciāli apstrādātas, lai atstarošanos no tām samazinātu. Piektā sānu skaldne optiski netiek izmantota.
Jumta pentaprizma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jumta pentaprizma ir pentaprizmas variants, ko parasti izmanto spoguļkameras skatu meklētājā. Šajā gadījumā prizmai attēls ir jāapvērš horizontāli. Tas tiek panākts, vienu normālas pentaprizmas atstarojošo virsmu aizvietojot ar jumtu — divām papildu virsmām, novietotām 90° leņķī vienai pret otru.
-
Jumta pentaprizmas zīmējums, šādi veidota jumta pentaprizma parasti tiek izmantota spoguļkamerās. Prizma veido horizontālu spoguļattēlu.
-
Nikon F ar maināmu jumta pentaprizmu — pasaules pirmā sistēmas spoguļkamera
-
Contax S, pasaulē pirmā spoguļkamera ar jumta pentaprizmu
-
Prizmas ietvars Bronica ETR vidējā formāta fotoaparātiem.
Pentaprizmas mērniecībā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mērniecībā, piemēram, būvdarbos, dubulta pentaprizma (divas pentaprizmas, kas novietotas viena uz otras) un svērtenis tiek lietoti, lai noteiktu taisnus leņķus.
Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |