Posttraumatiskā stresa sindroms

Fransisko Gojas akvatinta "Viņi nevēlas" (*No quieren*) sērijā "Kara katastrofas" (*Los Desastres de la Guerra*)

Posttraumatiskā stresa sindroms (PTSS) jeb pēctraumas stresa traucējumi (angļu: post-traumatic stress disorder (PTSD)) ir dabiska psihosomatiska reakcija uz traumu — uz dažāda veida dzīvības briesmām, kā piemēram, uz vienu vai vairākiem vardarbīgiem vai katastrofāliem notikumiem, vai uz nopietnas medicīniskas diagnozes saņemšanu.

Šāds sindroms var izveidoties ne vien tiem cilvēkiem, kuri paši ir personīgi cietuši no šādiem likteņa triecieniem, bet gan arī šādu notikumu lieciniekiem.

Tas pieder pie psihiskajām slimībām (diagnoze F43.1 pēc starptautiskās SSK-10 klasifikācijas), un tā ārstēšanai ir nepieciešama speciāli izglītota, uz šo sindromu specializēta psihoterapeita palīdzība.

Amerikas neiropsihologu statistiskie izvērtējumi^[1] rāda, ka šis sindroms sievietes skar divreiz biežāk nekā vīriešus, turklāt tām ir četrreiz lielāks risks, ka tas kļūs hronisks.

Simptomi īsumā

Traumas atkārtota piedzīvošana caur atmiņu uzplaiksnījumiem, murgiem, atmiņām.
Izvairīšanās no domām un atmiņām par notikumu vai notikumu virkni.
Paaugstināta briesmu uztvere.^[2]

Atsauces

↑ «Posttraumatiskā stresa sindroms». Delfi (latviešu). 2016-09-10. Skatīts: 2020-11-23.
↑ «Pēctraumas stresa traucējumi». Tiek (en-US). 2023-09-11. Skatīts: 2023-10-04.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Posttraumatiskā stresa sindroms.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pēctraumas stresa traucējumi
9 simptomi, kas liecina par posttraumatiskā stresa sindromu

Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Posttraumatiskā stresa sindroms». Delfi (latviešu). 2016-09-10. Skatīts: 2020-11-23.

[2] «Pēctraumas stresa traucējumi». Tiek (en-US). 2023-09-11. Skatīts: 2023-10-04.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]