Skanderbegs

Šim rakstam ir vēlama infokaste vai arī esošā ir jāmaina. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Skanderbegs (albāņu: Skënderbeu), īstajā vārdā Ģerģs Kastrioti (Gjergj Kastrioti) (dzimis 1405. gadā Krujē (Krujë), Albānijā, miris 1468. gada 17. janvārī Ļežā (Lezhë), Albānijā), bija albāņu valstsvīrs un karavadonis, albāņu nacionālais vadonis.^[1] Līdzās Jānošam Hunjadi un Vladam III Drakulam, viens no galvenajiem cīnītājiem pret Osmaņu impēriju 15. gadsimta Eiropā.

Dzimis Krujē, pilsētā Albānijas (toreiz Osmāņu impērijas sastāvā) centrālajā daļā, mazotnē tika nosūtīts kā ķīlnieks uz galmu Stambulā. Šeit viņš ieguva militāru izglītību, pēc tam dienēja impērijas armijā. Militārā dienestā viņš sevi parādīja kā lielisks stratēģis, uzvarot daudzās kaujās Mazāzijā un Eiropā. Savu nopelnu dēļ ieguva nosaukumu Arnavut İskender Bey (Skënderbeu Shqiptari), tulkojumā Aleksandrs, albānis, pielīdzinot Skanderbega militārās spējas Maķedonijas Aleksandram.

1443. gadā kopā ar vēl 300 albāņiem Skanderbegs pameta Osmaņu armiju, ieņēma Krujes pili, paceļot pār to savu karogu, un deklarējot Albānijas neatkarību no sultāna.^[1] Skanderbega karogs ar divgalvaino ērgli mūsdienās ir Albānijas valsts karogs. 1444. gadā Ļežā Skanderbegs noorganizēja albāņu augstmaņu tikšanos, kur vienojās par kopīgu sadarbību. 1448. gadā devās palīgā Janošam Hunjadi cīņā pret osmaņiem, bet nepaguva ierasties uz Otro Kosovas kauju, jo pret Skanderbegu savus spēkus vērsa serbu despots Džuradžs Brankovičs.

Cīņā pret osmaņiem Skanderbegs lieliski izmantoja Albānijas dabas apstākļus — kalnus un partizānu taktiku. Galveno Skanderbega atbalsta punktu — Kruji, osmaņu karaspēks trīs reizes neveiksmīgi aplenca — 1450. gadā — sultāns Murads II, 1466. un 1467. gadā — sultāns Mehmeds II. Pēdējā aplenkuma laikā Skanderbegs Ležes pilsētā saslima ar malāriju un 1468. gada 17. janvārī mira.

Pēc Skanderbega nāves vēl 10 gadus albāņu spēki pretojās osmaņiem, tomēr 1478. gadā Kruje tika ieņemta.

Pēc Skanderbega albāņi līdz pat 20. gadsimta palika Osmaņu impērijas sastāvā, pamazām pieņemot islāmu. Mūsdienu Albānijā Skanderbergs tiek godāts par nacionālo varoni, kuram par godu uzcelti pieminekļi, nosauktas ielas un Krujes pilī iekārtots muzejs.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skanderbegs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)