Siroko

Siroko^{[nepieciešama atsauce]} ir stiprs, straujš, silts dienvidu vai dienvidrietumu vējš, kurš rodas Sahārā un pūš uz Vidusjūras ziemeļu piekrasti. Tas nes lietu. Vēja spēks var būt no 2 līdz 9 ballēm pēc Boforta skalas. Dažos Vidusjūras rajonos tas ir arī sauss vējš ar augstu temperatūru.

Siroko rodas Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu tuksnešos. Tas rodas, siltajām gaisa masām kustoties uz ziemeļiem, zema spiediena virzienā uz austrumiem caur Vidusjūru. Siltais un sausais kontinentālais gaiss sajaucas ar daudz aukstāku, mitrāku jūras ciklona gaisu, un, kustoties pret pulksteņrādītāja virzienu, nonāk Eiropā jau kā mitrs dienvidrietumu vējš. Bez nokrišņiem tas var atnest vēl arī smiltis un putekļus no Sahāras tuksneša. Siroko var turpināties gan pusi no dienas, gan arī vairākas dienas pēc kārtas.

Vissausākais siroko ir Sicīlijas ziemeļos. Tur tas jau ir lejupejošs kalnu vējš. Tieši tā dēļ gaisa temperatūra nereti paceļas virs 40 grādiem, bet gaisa mitrums pazeminās zem 30%. Tikpat sauss tas ir arī Āfrikas ziemeļos.

Apenīnu pussalas rietumdaļā, Romas un Neapoles tuvumā un Adrijas jūras ziemeļos siroko ir mitrs vējš. Bet Adrijas jūras austrumdaļā aukstajā gadalaikā siroko siltais un mitrais dienvidaustrumu vējš var tikt nomainīts ar sauso un auksto ziemeļaustrumu vēju.

Siroko rodas visos gadalaikos; vasarā retāk, bet pavasarī un rudenī biežāk. Vislielāko ātrumu tas sasniedz martā un novembrī, kad tas attīsta ātrumu līdz 100 km/h (28 m/s) — tas jau ir vētras spēks. Tomēr Itālijas un Horvātijas Adrijas jūras krastos tas ir tikai mērens vējš.

Siroko nes arī smiltis un putekļus. Tas var bojāt mehāniskas ierīces un iekļūt telpās. Jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā vai tas ir sauss vai mitrs, tas ir kaitīgs veselībai. Dažreiz siroko izraisa nervu traucējumus, galvassāpes, vājumu, miega traucējumus u.c. Ir pat leģendas, ka kādreiz noziegumi, kuri bijuši izdarīti siroko laikā, bijuši piedoti, jo par to iemeslu uzskatīja siroko radīto sauso un karsto laiku, kurš noved līdz neprātam.