Sedova arhipelāgs
| Sedova arhipelāgs | |
|---|---|
| Архипелаг Седова | |
 Golomjannijas salas krasts. | |
  Sedova arhipelāgs  Sedova arhipelāgs  Sedova arhipelāgs  Sedova arhipelāgs | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Karas jūra |
| Koordinātas | 79°26′46″N 91°53′11″E / 79.44611°N 91.88639°EKoordinātas: 79°26′46″N 91°53′11″E / 79.44611°N 91.88639°E |
| Arhipelāgs | Severnaja Zemļa |
| Salu skaits | 6 |
| Platība | 60 km² |
| Garums | 53 km |
| Augstākais kalns |
Figurnija 49 m |
| Administrācija | |
 Krievija | |
| Federācijas subjekts | Krasnojarskas novads |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
Sedova arhipelāgs (krievu: архипелаг Седова) ir Krievijai piederoša salu grupa Ziemeļu Ledus okeānā Severnaja Zemļas arhipelāgā. Administratīvi ietilpst Krasnojarskas novada Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas izvietojušās Karas jūras austrumos Severnaja Zemļas arhipelāga rietumu piekrastē. 5 km platais Vostočnija šaurums austrumos tās atdala no Oktobra Revolūcijas salas, bet 17 km platais Sarkanās Armijas šaurums ziemeļos — no Krupskas salas un Pioņeras. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu. Arhipelāgs stiepjas 53 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, to veido 6 galvenās salas (Golomjannija, Sredņija, Domašņija, Strela, Figurnija un Vostočnija), vairākas no kurām savā starpā savienotas ar šaurām smilšu strēlēm. Augstākais punkts 49 m vjl atrodas Figurnijas salā arhipelāga dienvidaustrumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas 1930. gada augustā atklāja padomju polārpētnieku ekspedīcija ar ledlauzi Georgij Sedov Oto Šmita vadībā. Salas tika nosauktas par Sergeja Kameņeva salām (острова Сергея Каменева) par godu Sarkanās Armijas karavadonim un vienam no OSOAVIAHIM dibinātājiem Sergejam Kameņevam.[1] Lielā terora laikā 1937. gadā, jau pēc Kameņeva nāves 1936. gadā no sirdslēkmes, viņš tika pieskaitīts «tautas nodevējiem» un salas tika pārdēvētas tagadējā vārdā par godu krievu hidrogrāfam un polārpētniekam Georgijam Sedovam.[2]
Detāli salas izpētīja un nokartēja Georgija Ušakova un Nikolaja Urvanceva vadītā ekspedīcija 1930.—1932. gadā.[3]
1930. gadā Domašņijas salā Ušakova ekspedīcijas nodrošināšanai tika izbūvēta atbalsta bāze četriem cilvēkiem. Vēlāk tā sāka darboties kā pastāvīga polārstacija, līdz 1954. gadā tika pārcelta uz ērtāku vietu Golomjannijas salā, kur funkcionē joprojām. Sredņijas salā darbojas Sredņijas lidlauks un robežsardzes postenis.