[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Somaiņi

Vikipēdijas lapa
Somaiņi
Marsupialia (Illiger, 1811)
Austrumu pelēkais ķengurs (Macropus giganteus)
Austrumu pelēkais ķengurs (Macropus giganteus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
ApakšklaseDzemdētājzīdītāji (Theria)
InfraklaseApvienotā somaiņu infraklase (Metatheria)
Augstākā kārtaSomaiņi (Marsupialia)
Iedalījums
Somaiņi Vikikrātuvē

Somaiņi (Marsupialia) ir apvienotās somaiņu infraklases (Metatheria) zīdītāju augstākā kārta, kas pieder dzemdētājzīdītāju apakšklasei (Theria). Somaiņu augstākā kārta apvieno mūsdienu dzimtas un sugas, kas pieder Amerikas somaiņiem (Ameridelphia) un Austrālijas somaiņiem (Australidelphia). Pazīstamākie somaiņi ir oposumi, ķenguri, valabiji un koalas. Plēsēji ir peļsomaiņi, caunsomaiņi, velnsomaiņi, vilksomaiņi un kurmjsomaiņi. Somaiņi savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties vēdera somai, kāda ir somaiņu mātītēm un kurā tās nēsā savus mazuļus.

Tā kā somaiņu augstākā kārta (Marsupialia) aptver tikai mūsdienu sugas, tad sistemātiķi ir izveidojuši apvienoto somaiņu infraklasi (Metatheria), kurā sistematizēti gan aizvēsturiskie somaiņi, gan mūsdienu somaiņi.

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Virdžinijas oposums (Didelphis virginiana) ir vienīgā somaiņu suga, kas dzīvo Ziemeļamerikā ārpus Centrālamerikas

Somaiņiem ir ļoti plašs izplatības areāls. Tie aizpilda dažādas ekoloģiskās nišas, sākot ar tuksnešiem un sausajiem krūmājiem Austrālijā un beidzot ar tropiskajiem lietus mežiem Dienvidamerikā. Somaiņu apakšklasē ir apmēram 334 mūsdienās dzīvojošas sugas, no kurām 70% dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā un reģiona tuvējās salās. Pārējās 100 sugas mājo Amerikā, galvenokārt Dienvidamerikā, 13 sugas ir sastopamas Centrālamerikā un 1 Ziemeļamerikā ārpus Centrālamerikas reģiona. Vismaz viena suga ūdens oposums (Chironectes minimus) ir pielāgojusies dzīvei ūdenī.[1]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilgu laiku sistemātiķi ir diskutējuši par zīdītāju 3 apakšklasēm: pirmzīdītājiem, somaiņiem un placentāļiem, to savstarpējo radniecību, līdzībām un atšķirībām.[2] Ja salīdzina zobus un vairošanās sistēmu, tad somaiņi ir tuvāk radniecīgi placentāļiem. Šo radniecību nostiprina arī ģenētiskie un molekulārie pētījumi, liekot zinātniekiem izmainīt sistemātiku un izveidot jaunu apakšklasi - dzemdētājzīdītājus (Theria), kas apvieno placentāļu un somaiņu infraklases.[3] Turklāt somaiņiem ir izdalīta apvienotā somaiņu infraklase (Metatheria), kurā apvienotas vairākas aizvēsturisko somaiņu kārtas un mūsdienu somaiņu augstākā kārta (Marsupialia)

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
DNS analīzes pierāda, ka visiem Austrālijas somaiņiem priekšteči ir bijuši Amerikas somaiņi, attēlā Dienvidamerikā dzīvojošais parastais oposums (Didelphis marsupialis)

Somaiņi un placentāļi no pirmzīdītājiem atdalījās krīta perioda laikā.[4] Tā kā senajām fosilijām nav saglabājušies mīkstie audi, kā arī, protams, nav saglabājusies vēdera soma, kas liecina par dzīvnieka piederību konkrētai infraklasei, tad senos somaiņus un senos placentāļus atšķir pēc zobiem. Primitīvajiem somaiņiem ir 4 pāri dzerokļu katrā žoklī, toties senajiem placentāļiem nekad nav vairāk par 3 pāriem dzerokļu.[5] Lietojot šos kritērijus, ir zināms, ka senākais somainis bija aizvēsturiskais Ķīnas oposums (Sinodelphys szalayi), kura fosilijas tika atrastas Ķīnā un kurš dzīvoja pirms 125 miljoniem gadu.[6][7] Senākās placentāļu fosilijas ir apmēram tikpat vecas, un arī tās ir atrastas Āzijā.[7][8]

Superkontinents Pangeja sadalījās apmēram 100 miljonu gadu laikā ziemeļu kontinentā Laurāzijā un dienvidu kontinentā Gondvanā. Laikā, kad mūsdienu Ķīnas teritorijā attīstījās somaiņi, Ķīnu un Austrāliju atdalīja Tetisa jūra. Laurāzijas somaiņi izplatījās rietumu virzienā uz Ziemeļameriku, kas joprojām bija savienota ar Eirāziju. Pēc tam tie sasniedza Dienvidameriku, un caur Antarktīdu tie sasniedza Austrāliju. Laurāzijas somaiņi Eirāzijā ar laiku izmira, iespējams zaudējot dzīves telpu placentāļiem, toties Austrālijas somaiņiem attīstījās liela variācija. Veicot Austrālijas somaiņiem DNS analīzes, pierādās, ka tie visi ir Amerikas somaiņu pēcnācēji.[9]

Anatomiskās īpatnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piena un īsto zobu maiņa ir daļēja. Visiem, izņemot vombatus, augšējo un apakšējo priekšzobu skaits atšķiras. To skaits var būt līdz 5/4. Diprotodonti (Diprotodontia) un mazpauguraiņi (Paucituberculata) ir palielinātu, uz priekšu vērstu apakšējo priekšzobu pāris (diprotodontija). Citas grupas ir poliprodontas - ar vairākiem maziem un nespecializētiem apakšējiem priekšzobiem.

Otrie un trešie pirksti sindikālajām sugām ir lielākoties pārklāti ar ādu un izskatās saplūduši, izņemot nagus. Bandikutveidīgie (Peramelemorphia) un diprotodonti ir sindikāļi. Citām kārtām ir atšķirti pirksti (polidaktīļi).

Kurmjsomaiņi (Notoryctemorphia) ir īpatnēja grupa dēļ to pielāgotības pazemes (fossorial) dzīves modelim. To priekšzobi nav ne īsti doprotodontiska, ne poliprotodontiska un to pēdas nav ne polidaktīlas, ne sindaktīlas.[10]

Reprodukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mazulis paliek pie mātes vēl vairākus mēnešus arī pēc tam, kad vairs neizmanto somu, attēlā koala

Mazuļa attīstība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somaiņiem salīdzinot ar citiem zīdītājiem ir ļoti īss grūsnības periods. Tas ir apmēram 4 - 5 nedēļas. Mazuļi piedzimst ļoti mazi un neattīstīti (dīgļa stadijā). Tie ir akli, bez matojuma, ļoti maziņi. Augumā tos var salīdzināt ar pupiņu. Pēc piedzimšanas mazulis, pieķeroties pie mātes kažoka matojuma, pārrāpo uz somu, kur sameklē piena dziedzeri un pie tā pieķeras. Vairākus mēnešus mazais embrijam līdzīgais mazulis zīž tikai pienu un turpina attīstīties līdz kļūst spējīgs izkāpt no somas un sākt mācīties baroties līdzīgi pieaugušajiem. Tomēr mazulis briesmu gadījumos un nakts laikā atgriežas mātes somā. Mazulis somā dzīvo apmēram gadu vai līdz nākamā mazuļa piedzimšanai. Mazulis pirmajos mēnešos, kamēr tam nav izveidojies apmatojums, nav spējīgs regulēt savu ķermeņa temperatūru un ir atkarīgs no mātes siltuma. Somā ir vienmērīga temperatūra (30 - 32 °C).

Somaiņiem atšķirībā no placentāļiem ir ļoti primitīva placenta, un tā nespēj ilgstoši pasargāt mazuli no mātes imūnsistēmas. Tādēļ mazulis piedzimst maz attīstīts un ir spiests attīstību turpināt salīdzinoši daudz bīstamākā vidē nekā placentāļu attīstība dzemdē. Primitīvā placenta atgādina olas dzeltenumu, ar kuru mazulis pirmajās attīstības dienās barojas, kamēr atrodas mātes dzemdē, un tāpat kā olas dzeltenums tā uzsūcas mazulī.[11] Tā kā pēc piedzimšanas mazulim jāveic samērā garš ceļš līdz mātes somai, tam piedzimšanas brīdī salīdzinoši vislabāk ir attīstītas priekškājas. Priekškājām ir labi attīstīta sagrābšanas kustība, daudz labāk kā placentāļiem.[12]

Vairošanās sistēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Somaiņu vairošanās sistēma ievērojami atšķiras no placentāļiem. Mātītēm ir divas makstis un dzemdes, bet abas savienotas caur vienu atveri. Trešā, vidējā vagīna tiek izmantota dzemdībām. Šī vagīna var būt gan pastāvīga, gan izveidoties īsi pirms dzemdībām, atkarībā no sugas.[11] Tēviņiem parasti ir divdaļīgs loceklis, kas atbilst mātītes divām vagīnām.[13] Sēklinieku maisiņš atrodas priekšā loceklim.

Somaiņu sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Nowak, 1991; Vaughan, Ryan, and Czaplewski, 2000
  2. ↑ Moyal, Ann Mozley (2004). Platypus: The Extraordinary Story of How a Curious Creature Baffled the World. Baltimore: The Johns Hopkins University Press. ISBN 0-8018-8052-1. http://books.google.com?id=5DkezNMhSTYC&printsec=frontcover.
  3. ↑ Van Rheede, T.; Bastiaans, T.; Boone, D.; Hedges, S.; De Jong, W.; Madsen, O. (2006). "The platypus is in its place: nuclear genes and indels confirm the sister group relation of monotremes and Therians". Molecular biology and evolution 23 (3): 587–597. doi:10.1093/molbev/msj064
  4. ↑ Life of marsupials
  5. ↑ Benton, Michael J. (1997). Vertebrate Palaeontology. London: Chapman & Hall. p. 306. ISBN 0-412-73810-4.
  6. ↑ An Early Cretaceous Tribosphenic Mammal and Metatherian Evolution
  7. ↑ 7,0 7,1 «Sinodelphys szalayi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. janvārī. Skatīts: 2011. gada 1. janvārī.
  8. ↑ The earliest known eutherian mammal
  9. ↑ Australia's marsupials originated in what is now South America
  10. ↑ Moeller, 1990; Nowak, 1991; Vaughan, Ryan, and Czaplewski, 2000
  11. ↑ 11,0 11,1 Nowak, Ronald M. (1999). Walker's Book Of Mammals, Sixth Edition. Baltimore and London: Johns Hopkins University Press. p. 5. ISBN 0-8018-5789-9.
  12. ↑ Early development of the neural plate, neural crest and facial region of marsupials
  13. ↑ «Discoveries about Marsupial Reproduction». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. septembrī. Skatīts: 2012. gada 22. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Somaiņi&oldid=4040183"