Nestorijs (grieķu: Νεστόριος; dzimis ap 386. gadu, miris ap 450. gadu) bija Konstantinopoles arhibīskaps no 428. līdz 431. gadam, kad Efesas koncila rezultātā viņš tika atcelts no amata un izsūtīts. Nestoriānisma pamatlicējs.
Dzimis persiešu izcelsmes ģimenē. Mācījās uz darbojās baznīcā Antiohijā. Ar imperatoru Teodosija II atbalstu 428. gadā kļuva par Konstantinopoles bīskapu. Nestoram attīstot nestoriānisma pamatprincipus, par galveno tā oponentu kļuva Aleksandrijas bīskaps Kirils. Pēc Efesas koncila tika izsūtīts no Konstantinopoles, vispirms uz Antiohiju, vēlāk uz Ibisas oāzi Lībijas tuksnesī. Daļa no kristīgās baznīcas tomēr saglabāja uzticību Nestora idejām. Mūsdienās vēl aizvien eksistē vairākas piekritēju ziņā nelielas nestoriāniskas baznīcas. 19. gadsimta beigās Turcijā tika atrasta 16. gadsimta grāmata, kas saturēja Nestorija rakstītu tekstu, citi Nestorija darbi nav zināmi.