Musa Mamuts
| ||||||||||||||||
Musa Mamuts (Krimas tatāru: Муса Мамут; 1931. gada 20. februāris — 1978. gada 23. jūnijs) bija politiskais aktīvists, kurš pašsadedzinājās Krimā, protestējot pret Krimas tatāru apspiešanu. Viņš kļuva par Krimas tatāru pašnoteikšanās simbolu.[1][2][3][4]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mamuts dzimis 1931. gada 20. februārī Uzundžā, Krimā, ģimene nodarbojās ar lopu ganīšanu. 1944. gadā Josifs Staļins apsūdzēja Krimas tatārus sadarbībā ar nacistiem. Kā tūkstošiem citi Krimas tatāri, Musas ģimene tika izlikta no mājām un lopu vagonos deportēta uz Uzbekistānu. Izsūtījumā ģimene dzīvoja nabadzībā un četri viņa ģimenes bērni mira no nepietiekama uztura. Mamuts strādāja kokvilnas noliktavā un 1957. gadā kļuva par mašīnistu un traktora vadītāju.[1][2][3]
Leonīda Brežņeva laikā Krimas tatāru atriebšanās kustību atbalstīja Padomju cilvēktiesību aktīvisti kā Petro Grigorenko un Andrejs Saharovs. 1967. gada septembrī Padomju vara atcēla Krimas tatāru apsūdzību.[2]
1975. gada aprīlī Mamuts atgriezās Krimā un apmetās Beš-Terekas (Donske) ciematā pie Simferopoles, kur viņš iegādājās māju. Bet viņš par mājas iegādi nebija saņēmis notariālu apstiprinājumu un uzturēšanās atļauju. Viņu arestēja 1976. gada 23. aprīlī un 13. maijā viņam piesprieda divu gadu cietumsodu bez pārbaudes laika Kremenčukā, Poltavā. Viņa sievai, Zekijei Abdullai, tika piespriests divu gadu nosacīts cietumsods. Pēc vairākiem mēnešiem viņa atlikušais cietumsods tika aizstāts ar piespiedu darbu vietējā naftas pārstrādes rūpnīcā un 1977. gada 18. jūlijā tiesa viņu atbrīvoja. Bet viņam joprojām netika izdota uzturēšanās atļauja un vietējās varas iestādes turpināja viņa vajāšanu. Viņš bieži ar draugiem pārrunāja Krimas tatāru traģisko situāciju. 1978. gadā pret viņu un viņa ģimeni tika izvirzītas jaunas apsūdzības un kad 1978. gada 23. jūnijā viņa mājās ieradās milicijas vienība, Mamuts aplēja sevi ar benzīnu un aizdedzinājās. Viņš nomira 28. jūnijā no apdegumu radītajām komplikācijām. Viņu apglabāja Beš-Terekā.[1][2][3]
1978. gada 4. jūlijā krievu disidents Andrejs Saharovs nosūtīja vēstuli Leonīdam Brežņevam, aicinot nodrošināt taisnīguma atgriešanos attieksmē pret Krimas tatāriem.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Allworth, 1998
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 RFE/RL, 2008
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 janpalach.cz
- ↑ «25 ЛЕТ СО ДНЯ САМОСОЖЖЕНИЯ МУСЫ МАМУТА». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. augustā. Skatīts: 2014. gada 24. novembrī.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Allworth, Edward (redaktors). The Tatars of Crimea: Return to the Homeland: Studies and Documents. Durham, NC : Duke University Press, 1998. ISBN 9780822319856.
- Irene Chalupa. «Crimean Tatars Mark 30th Anniversary Of Hero's Self-Immolation». RFE/RL. Radio Free Europe/Radio Liberty, 2008. gada 28. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 19. novembris.
- janpalach.cz. «Musa Mamut». Jan Palach, Living Torches. www.janpalach.cz. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 22. martā. Skatīts: 2014. gada 18. novembris.
|