Minerālūdens

Minerālūdens ir gāzēts vai negāzēts dzeramais ūdens ar salīdzinoši lielu minerālvielu saturu. Pēc izcelsmes izšķir dabīgos minerālūdeņus, kas iegūti no dziļurbumiem vai minerālavotiem, un mākslīgos minerālūdeņus, kas pagatavoti, bagātinot parasto dzeramo ūdeni ar kālija, magnija, kalcija, selēna u.c. minerālvielu joniem.^[1]

Dabīgos minerālūdeņus var sīkāk iedalīt pēc to dažādās mineralizācijas pakāpes. Izšķir ūdeni ar ļoti mazu minerālvielu saturu (zem 50 mg/l), ūdeni ar mazu minerālvielu saturu (50—500 mg/l) un ūdeni ar lielu minerālvielu saturu (virs 1500 mg/l).^[2] Ūdeni ar mazāk minerālvielām ikdienā lieto kā galda minerālūdeņus, bet minerālūdeņus ar lielu minerālvielu saturu uzskata par dziednieciskiem.

Pēc ķīmiskā sastāva minerālūdeņus iedala hidrogēnkarbonātu, sulfātu, hlorīdu minerālūdeņos, kā arī magniju vai dzelzi saturošos ūdeņos.

Atsauces

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Minerālūdeņi

↑ Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 73. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.
↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane. Uztura mācība. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009. 95. lpp. ISBN 978-9984-45-074-2.

Šis ar dzērieniem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 73. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.

[2] Zigurds Zariņš, Lolita Neimane. Uztura mācība. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2009. 95. lpp. ISBN 978-9984-45-074-2.

[1]

[2]