Ekharts dzimis 1260. gadā Erfurtē un 15 gadu vecumā viņu uzņēma dominikāņu klosterī.
Apsūdzēts ķecerībā, pirmo reizi no vietējās franciskāņuinkvizīcijas un viņam nācās pamest Vāciju. Vēlāk pāvests Jānis XXII Ekhartu tiesājis bet mūks nomiris pirms sprieduma. Saglabājušies prāvas materiāli.[4]
Ekharts tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākiem kristiešu mistiķiem. Viņš uzsācis studijas Ķelnē un akadēmisks tituls (Magister in theologia) piešķirts Parīzē. Nodarbojies ar kristīgo metafiziku, kas skaidri novirzās no tā laika pieņemtā sholastikaskanona. Sludinājis vācu valodā. Vairāki sprediķa teksti saglabājušies un tiek uzskatīti par Ekharta nozīmīgākiem darbiem.[5] Pastāv strīdīgi uzskati, ka Ekharts bijis Theologia Germanica[6] autors.[7]
↑* M.H. Laurent, "Autour du procés de Maître Eckhart. Les documents des Archives Vaticanes", Divus Thomas (Piacenza) 39 (1936), pp. 331 – 48, 430 - 47. * Franz Pelster, S.J., ed., Articuli contra Fratrem Aychardum Alamannum, Vat. lat. 3899, f. 123r - 130v, in "Ein Gutachten aus dem Eckehart-Prozess in Avignon", Aus der Geistewelt des Mittelalters, Festgabe Martin Grabmann, Beiträge Supplement 3, Munster, 1935, pp. 1099–1124.
↑Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1958 (Nachdruck 1986), ISBN 3-17-061210-7 (Predigten 1–24); Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1971 (Nachdruck 1988), ISBN 3-17-071183-0 (Predigten 25–59):
Predigten. Hrsg. Josef Quint, 1976 (Nachdruck 1999), ISBN 3-17-002740-9 (Predigten 60–86):
Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003, ISBN 3-17-007593-4 (Predigten 87–105):
Predigten. Hrsg. Georg Steer, 2003ff. (bisher erschienen: 1.–2. Lieferung, 2003: Predigten 106–110):
Meister Eckharts Traktate. Hrsg. Josef Quint, 1963 (Nachdruck 1987), ISBN 3-17-071075-3. (Liber "Benedictus": I Daz buoch der götlîchen troestunge. II. Von dem edeln menschen. – Die rede der underscheidunge. – Von abegescheidenheit.)
↑Theologia Germanica bijis anonīms nesankcionēts darbs, izplatīts laikā, kad divi pāvesti cīnījās par varu. Rakstīts, ka šis darbs ietekmējis Mārtiņu Luteru.