Mednis
- Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena mednis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Mednis Tetrao urogallus (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Riestojošs medņu gailis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vistveidīgie (Galliformes) |
| Dzimta | Fazānu dzimta (Phasianidae) |
| Apakšdzimta | Rubeņu apakšdzimta (Tetraoninae) |
| Ģints | Medņi (Tetrao) |
| Suga | Mednis (T. urogallus) |
 Mednis Vikikrātuvē | |
Mednis (Tetrao urogallus) ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā. Izdala 8 medņa pasugas.[1] Daudzās Eiropas valstīs mednis ir ļoti rets putns. Latvijā sastopams tikai piemērotos vecos un klusos mežos, populācijas areāls ir sadrumstalots, tomēr ligzdojošo pāru skaits pagaidām vēl ir salīdzinoši liels.
Saskaņā ar jaunāko sistemātiku mednis tiek klasificēts fazānu dzimtā (Phasianidae) ar iedalījumu rubeņu apakšdzimtā (Tetraoninae).[1][2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mednis ir lielākais putns savā ģintī, tā spārnu plētums var pārsniegt metru, garums mātītēm ap 65 cm, tēviņiem ap 90 cm. Tēviņi ir melni (spārni tumši brūni), spalvām raksturīgs metālisks spīdums, vienīgie baltie laukumi ir uz pleciem, astes, ķermeņa apakšpusē, kā arī sarkans kails laukums ap aci. Mātītes brūni raibas.[3]
Medņi dažkārt krustojas ar saviem tuvākajiem radiniekiem rubeņiem, to neauglīgie pēcnācēji raķeļi var līdzināties abām sugām.
Uzvedība un dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mednis ir nometnieks un dzīvo turpat, kur izšķīlies. Normālos apstākļos pat visas dzīves laikā tas neattālinās no savas dzimtās vietas tālāk kā dažus kilometrus. Viena medņu gaiļa riesta teritorija reti ir lielāka par 10 ha.[4] Priekš šāda liela putna mednim ir neparasta barošanās — tas pārtiek pārsvarā no priežu skujām, spilvēm un mellenēm, pie kam barība mainās atkarībā no gadalaika.
Medņi dzīvo poligāmos riestos. Riesta rituāls notiek pavasaros un tas ir unikāls tikai šai sugai. Riesta laikā tēviņš izpilda savu kluso dziesmu, kas sastāv no "knipelēšanas" un "slīpēšanas". Gaiļi dziesmu sāk tumsā, sēžot kokā, vēlāk — tuvāk rītausmai, riestā salido mātītes. Tālākā riestošana, gaiļu cīņas un pārošanās notiek uz zemes. Riesta tuvumā medņi dzīvo arī pārējo gadu. Mātītes netālu veido ligzdu, kurā iedēj 5—11 olas, vienas pašas izvadā cāļus.
Specifiskās prasības pret biotopu (pārsvarā priežu meži purvu malās), minimālā elastība attiecībā uz dzīvesvietas maiņu un ļoti augstā jutība pret traucējumiem ir svarīgākie iemesli sugas apdraudētībai.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sastopams visā Eirāzijas skujkoku mežu joslā, tomēr areāla rietumu daļā (Eiropā) populācija fragmentēta, jo medņu apdzīvotie dabisko mežu biotopi pārsvarā ir iznīcināti vai pārveidoti. Salīdzinoši lielā skaitā medņi joprojām ir sastopami tikai Skandināvijas un Baltijas valstīs, Somijā, Baltkrievijā un teritorijā tālāk uz austrumiem līdz Altajam un Mongolijai. Introducēts Skotijā.[5]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mednis Latvijā ir sastopams tikai piemērotos vecos un klusos priežu mežos, populācijas areāls ir sadrumstalots. Lai arī ligzdojošo pāru skaits pagaidām vēl ir salīdzinoši liels, tomēr sugas izdzīvošanu apdraud Kurzemes populācijas nošķirtība no pārējā areāla, jo Latvijas centrālajā daļā (Zemgalē, izņemot tās pašus austrumus) medņi ir pilnībā izzuduši.[4] Rīgas virsmežniecībā 2009. gadā reģistrēti 42 riesti, visvairāk medņu riestu reģistrēts Ziemeļaustrumu virsmežniecībā — 137 riesti, bet kopā Latvijā saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem 2009. gadā bija ap 5000 medņi 443 riestos.[4]
Tiek uzskatīts, ka Latvijā sastopamie medņi varētu piederēt pie divām pasugām: Vidzemē un Latgalē Austrumeiropas pasuga T. u. pleskei, bet Kurzemē Viduseiropas pasuga T. u. major.[6]
2010. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība medni izraudzījās par Gada putnu Latvijā.[7]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sugai ir plašs izplatības areāls, tādēļ globālā mērogā tā netiek uzskatīta par īpaši apdraudētu.[8] Tomēr Eiropā vairākās valstīs mednis ir reti sastopams, dažās pat izzudis, un tā aizsardzībai tiek veikti īpaši pasākumi un virknē valstu mednis iekļauts sarkanajās grāmatās.
Latvijā pēdējos simts gados medņu skaits ir samazinājies ļoti ievērojami, kam iemesls ir galvenokārt piemērotu mežu pārveidošana, jo īpaši mežu meliorācija un traucējumu pieaugums. Kaut arī mednis ir medījamo dzīvnieku sarakstā, tā medības jau ilgstoši ir ierobežota un sugas aizsardzības pasākumiem ir pietiekoši sena vēsture. Riestos tiek veidoti mikroliegumi, sugu aizsargā arī Eiropas Padomes putnu direktīva.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2020
- ↑ McGowan, P.J.K. (1994) Family Phasianidae (Pheasants and Partridges) P.p. 434-479 in del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World. Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
- ↑ Strazds M. (red.) (2002): Latvijas meža putni. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Dižputna medņa izdzīvošanai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. augustā. Skatīts: 2010. gada 9. novembrī.
- ↑ «Mednis». Latvijas putni. 2010-1-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-08-26. Skatīts: 2009-12-31.
- ↑ Hofmanis H., Strazds M. (2004): Medņa Tetrao urogallus L. aizsardzības plāns Latvijā[novecojusi saite]. Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
- ↑ «Mednis — 2010. gada putns». Latvijas Ornitoloģijas biedrība. 2010-1-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-19. Skatīts: 2010-12-29.
- ↑ «Tetrao urogallus». The IUCN Red List of Threatened Species™. 2010-1-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-04-15. Skatīts: 2010-01-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|