Makreļveidīgās
| Makreļveidīgās Scombriformes (Bleeker, 1859) | |
|---|---|
|
Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Apakšdivīzija | Asarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae) |
| Kārta | Makreļveidīgās (Scombriformes) |
 Makreļveidīgās Vikikrātuvē | |
Makreļveidīgās jeb skumbrijveidīgās (Scombriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, no asarveidīgo kārtas (Perciformes) tika atdalītas makreļveidīgās zivis. Saskaņā ar jauno sistemātiku kārta apvieno 17 zivju dzimtas.[1]
Pazīstamākās ir makreles un tunzivis. Šīs kārtas sugas sastopamas gandrīz visos pasaules okeānos. Lielākā daļa no tām mājo atklātā jūrā, bieži tuvu gultnei.[2]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Makreļu kārtas zivīm ir raksturīgi slaidi, plūdlīniju formās veidoti ķermeņi. Tās var būt dažāda lieluma, lielākā daļa ir vidēji lielas (apmēram 61 cm[2]) vai lielas zivis. Mazākā kārtā ir salu makrele (Rastrelliger faughni), kuras ķermenis ir apmēram 20 cm garš.[3] Lielākā ir zilā tunzivs (Thunnus thynnus), kuras ķermeņa garums var sasniegt 4,58 m,[4] Visas kārtas sugas ir ļoti ātras peldētājas. Dažām sugām ir ieradums, lēkt augstu gaisā laukā no ūdens. Vairākām sugām ķermeni sedz smalku asinsvadu tīkls, kas lielas fiziskās piepūles laikā to atdzesē.[2]
Lielākā daļa šīs kārtas sugu ir plēsīgas un barojas ar citu sugu zivīm, kalmāriem un vēžveidīgajiem. Dažas sugas barojas ar planktonu.[2] Liela daļa kārtas sugu veido lielus barus, bet dažas sugas ir vientuļnieki. Visas sugas nārsto grupās. Iznērstie ikri ir pelaģiski un brīvi peld ūdenī, kamēr no tiem izšķiļas zivju kāpuri.[2].
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Makreļveidīgo kārta (Scombriformes)
- Amarsipu dzimta (Amarsipidae)
- Ariomu dzimta (Ariommatidae)
- Austrālijas lašu dzimta (Arripidae)
- Čūskzobu zivju dzimta (Chiasmodontidae)
- Driftzivju dzimta (Nomeidae)
- Eskolāru dzimta (Gempylidae)
- Garspuru eskolāru dzimta (Scombrolabracidae)
- Jūras plaužu dzimta (Bramidae)
- Krēpaino asaru dzimta (Caristiidae)
- Kvadrātastu dzimta (Tetragonuridae)
- Lufāru dzimta (Pomatomidae)
- Makreļu dzimta (Scombridae)
- Matastu dzimta (Trichiuridae)
- Medūzzivju dzimta (Centrolophidae)
- Paklājzivju dzimta (Icosteidae)
- Rūķzivju dzimta (Scombropidae)
- Sviestzivju dzimta (Stromateidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 13. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Tunas Barracudas Marlins and Relatives: Scombroidei
- ↑ Rastrelliger faughni Matsui, 1967
- ↑ Thunnus thynnus (Linnaeus, 1758)