Maiers Prinšteins

Maiers Prinšteins
Myer Prinstein

Personas dati
Dzimis	1878. gada 22. decembrī Ščučina, Krievijas Impērija (tagad  Polija)
Miris	1925. gada 10. martā Ņujorka, ASV
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	ASV
Sporta veids	vieglatlētika
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes	2 (1900 un 1904) un 1906 (neof.)
Medaļas	4 (3 zelta un 1 sudraba) + 1 zelta (1906 (neof.)
Medaļas Pārstāvot: ASV (USA) Vieglatlētika Vasaras olimpiskās spēles Zelts Sentluisa 1904 Tāllēkšana Zelts Sentluisa 1904 Trīssoļlēkšana Zelts Parīze 1900 Trīssoļlēkšana Sudrabs Parīze 1900 Tāllēkšana Neoficiālās olimpiskās spēles Zelts Atēnas 1906 Tāllēkšana
Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle

Maiers Prinšteins (dzimis kā Meiers Prinšteins; angļu: Myer Prinstein, poļu: Mejer Prinsztejn; dzimis 1878. gada 22. decembrī, miris 1925. gada 10. martā) bija Polijas ebreju izcelsmes amerikāņu vieglatlēts, divkārtējs olimpiskais čempions trīssoļlēkšanā un olimpiskais čempions tāllēkšanā.^[1]

Prinšteins bija ebrejs, dzimis tajā laikā Krievijas kontrolētajā Polijas pilsētā Ščučinā.^[2] Viņa vecāki bija Džeikobs un Džūlija Prinšteini (dzimuši kā Jankiels Prinšteins un Džūda Rubinšteina). 1870. gadā emigrēja uz Ņujorku. 1883. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi Sirakūzās, kur tika audzināts Maiers. Viņiem bija piecas meitas un četri dēli; Džeikobs bija pārtikas preču tirgotājs un maiznieks. Maiers bija viņu trešais bērns.

Prinšteins bija Sirakūzu Universitātes vieglatlētikas komandas kapteinis un šo universitāti absolvēja ar jurista grādu.

Maiers Prinšteins 1898. gada 11. jūnijā Ņujorkā uzstādīja jaunu pasaules rekordu tāllēkšanā — 7,235 metri. Tomēr viņa rekordu drīz pārspēja, vispirms Īrijas pārstāvis Viljams Ņūbērns 1898. gada 18. jūnijā un pēc tam Alvins Krencleins 1899. gada 26. maijā. 1900. gada 28. aprīlī Prinšteins uzstādīja jaunu rekordu tāllēkšanā, tas bija 7,50 metri.^[2] Četrus mēnešus vēlāk, 1900. gada 29. augustā, šo rekordu pārspēja īru sportists Pīters O'Konors.

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē Prinšteins startēja divās vieglatlētikas disciplīnās. Abās disciplīnās viņš ieguva arī olimpiskās medaļas. Zelta medaļu, ar rezultātu 14,47 metri, viņš ieguva trīssoļlēkšanā.^[3] Viņa uzstādītais rezultāts kļuva par jauno olimpisko rekordu šajā disciplīnā.^[4] Savukārt sudraba medaļu viņš ieguva tāllēkšanā, kur viņa rezultāts bija 7,175 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās Alvinam Krencleinam.^[5]

Pēc četriem gadiem Prinšteins startēja 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā atkal vairākās vieglatlētikas disciplīnās. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas zelta medaļas. Viņš šajās olimpiskajās spēlēs aizstāvēja savu iegūto olimpiskā čempiona titulu trīssoļlēkšanā. Šoreiz viņa rezultāts bija 14,35 metri.^[6] Otru zelta medaļu viņš izcīnīja tāllēkšanā. Šeit viņa rezultāts bija 7,34 metri,^[7] kas kļuva arī par jauno olimpisko rekordu. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī trijās vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, kur labākos rezultātus viņš ieguva 60 metru un 400 metru skriešanas distancēs. Šajās abās disciplīnās viņš fināla kārtā izcīnīja 5. vietu.^[8][9] Viņš startēja arī 100 metru disciplīnā. Taču šajā disciplīnā viņš startēja tikai priekšskrējienā.

1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš startēja trijās vieglatlētikas disciplīnās. Šoreiz viņš zelta medaļu izcīnīja tikai tāllēkšanas disciplīnā, kur viņa iegūtais rezultāts bija 7,20 metri.^[10] Savukārt trīssoļlēkšanā šajās spēlēs viņš ieguva tikai 11. vietu, ar rezultātu 12,270 metri.^[11] Viņš startēja arī 100 metru skriešanas disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš piedalījās gan pirmās kārtas, gan arī pusfināla skrējienā.^[12]

Pēc 1906. gada neoficiālajām olimpiskajām spēlēm Prinšteins vairs nestartēja starptautiskās sacensībās. Viņš praktizējās kā advokāts Ņujorkas rajonā Kvīnsā, vēlāk kļuva arī par uzņēmēju.

Prinšteins mira 1925. gada 10. martā, 46 gadu vecumā, no sirdskaites Sīnaja kalna slimnīcā Ņujorkā.

1982. gadā viņš tika iekļauts Starptautiskajā ebreju sporta slavas zālē.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maiers Prinšteins.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

• Olympedia profils (angliski)
• Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
• Maiers Prinšteins (SOK profils) (angliski)
• Maiers Prinšteins (Sports Reference profils) (angliski)

s d l Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem 1896 —  Ellerijs Klārks (ASV) 1900 —  Alvins Krencleins (ASV) 1904 —  Maiers Prinšteins (ASV) 1908 —  Frenks Aironss (ASV) 1912 —  Alberts Gutersons (ASV) 1920 —  Viljams Petersons (Zviedrija) 1924 —  Deharts Habards (Lielbritānija) 1928 —  Eds Hamms (ASV) 1932 —  Eds Gordons (ASV) 1936 —  Džesijs Ouenss (ASV) 1948 —  Villijs Stīls (ASV) 1952 —  Džerome Bifls (ASV) 1956 —  Gregs Bells (ASV) 1960 —  Ralfs Bostons (ASV) 1964 —  Linns Deviss (Lielbritānija) 1968 —  Bobs Bīmons (ASV) 1972 —  Rendijs Viljamss (ASV) 1976 —  Arnī Robinsons (ASV) 1980 —  Lucs Dombrovskis (Austrumvācija) 1984 —  Karls Lūiss (ASV) 1988 —  Karls Lūiss (ASV) 1992 —  Karls Lūiss (ASV) 1996 —  Karls Lūiss (ASV) 2000 —  Ivans Pedroso (Kuba) 2004 —  Dvaits Filipss (ASV) 2008 —  Irvings Saladino (Panama) 2012 —  Gregs Raterfords (Lielbritānija) 2016 —  Džefs Hendersons (ASV) 2020 —  Miltiadis Tentoglu (Grieķija) 2024 —  Miltiadis Tentoglu (Grieķija) Neoficiālās olimpiskās spēles 1906 — Maiers Prinšteins (ASC)

s d l Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem 1896 —  Džeimss Konolijs (ASV) 1900 —  Maiers Prinšteins (ASV) 1904 —  Maiers Prinšteins (ASV) 1908 —  Tims Aheri (Lielbritānija) 1912 —  Gustafs Lindbloms (Zviedrija) 1920 —  Vilho Tūloss (Somija) 1924 —  Niks Vinters (Austrālija) 1928 —  Mikio Oda (Japāna) 1932 —  Čubei Nambu (Japāna) 1936 —  Naoto Tadžima (Japāna) 1948 —  Arne Āhmans (Zviedrija) 1952 —  Adhemars da Silva (Brazīlija) 1956 —  Adhemars da Silva (Brazīlija) 1960 —  Juzefs Šmits (Polija) 1964 —  Juzefs Šmits (Polija) 1968 —  Viktors Sanejevs (Padomju Savienība) 1972 —  Viktors Sanejevs (Padomju Savienība) 1976 —  Viktors Sanejevs (Padomju Savienība) 1980 —  Jāks Ūdmē (Padomju Savienība) 1984 —  Els Džoiners (ASV) 1988 —  Hristo Markovs (Bulgārija) 1992 —  Maiks Konlijs (ASV) 1996 —  Kennijs Harisons (ASV) 2000 —  Džonatans Edvardss (Lielbritānija) 2004 —  Kristians Ulsons (Zviedrija) 2008 —  Nelsons Evora (Portugāle) 2012 —  Kristiāns Teilors (ASV) 2016 —  Kristiāns Teilors (ASV) 2020 —  Pedro Pičardo (Portugāle) 2024 —  Džordans Diass Fortuns (Spānija)

s d l ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Medaļas — 48 medaļas (19 zelta, 14 sudraba un 15 bronzas medaļas) Zelta medaļa  Airēšana Lūiss Ābels Harijs Debeks Džeimss Džuvenals Džons Ekslijs Džons Geigers Edvīns Hedlijs Viljams Karrs Rosko Lokvuds Edvards Māršs  Golfs Vīrieši Čārlzs Sendss Sievietes Margareta Ebota  Vieglatlētika Ērvings Baksters Frenks Džerviss Rejs Evrijs Džons Flenegens Alvins Krencleins Maksvels Longs Maiers Prinšteins Ričards Šeldons Volters Tjūksberijs Sudraba medaļa  Golfs Polīna Vitjēra  Vieglatlētika Ērvings Baksters Trakstans Heirs Viljams Holands Meredits Kolkets Džeimss Konolijs Džons Kregans Džosija Makrakens Džons Maklīns Maiers Prinšteins Volters Tjūksberijs Bronzas medaļa  Burāšana Harijs Van Bergens H. Makhenrijs  Golfs Darja Preta  Riteņbraukšana Džons Henrijs Leiks  Teniss Meriona Džonsa Farkuara  Vieglatlētika Džons Brejs Roberts Garets Deivids Hols Džosija Makrakens Frederiks Molonijs Luiss Šeldons Ričards Šeldons Volters Tjūksberijs