Pepelmaņa galvenais projektētais un celtais objekts ir Drēzdenes Cvingers (1711-1722). Tolaik Saksijas kūrfirsts Frīdrihs Augusts bija iecerējis atjaunot savu ugunsgrēkā cietušo rezidenci Drēzdenē lai tā greznībā pārspētu visu Eiropu. Šo uzdevumu viņš uzticēja savam galma arhitektam Pepelmanim, kas pirms tam ilgāku laiku bija uzturējies Romā un iepazinies ar itāliešu baroka dižmeistara Bernīni projektētajām celtnēm. Jauno pils ansambli tika nolemts celt pie Drēzdenes nocietinājuma vaļņiem — cvingera (cietokšņa vaļņu ķīļveida izvirzījums) tuvumā.
Pepelmaņa celtā ansambļa centrā ir parādēm un svētku ceremonijām paredzēts pagalms, ko apņem pa pagalma garenasi un tā stūros izvietoti reprezentatīvās, greznās formās ieturēti divstāvu paviljoni, kurus savieno stiklotas vienstāva arku galerijas. Paviljonus rotā ažūri torņi, ko noslēdz sīpolveida kupoli. Paviljona ēkas savā konstruktīvajā uzbūvē ir vieglas un gaišas. Tās gan no ārpuses, gan iekšpuses klāj bagātīgs plastisks rotājums. Ārpusē no pirmā stāva pilastriem it kā izaug cilvēku torsi, tā paši pilastri pārvēršas par hermām (kolonveida balsti ar skulpturālu veidojumu virs tā) un kariatīdēm (sievietes statujas, kas veic balsta funkciju), kas balsta antablementu (klasiskā ordera augšējā, vainagojošā horizontālā daļa). Uz otrā stāva antablementa novietotas daudzas statujas.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mateuss Dāniels Pepelmanis.
