Lietuvas Banka

Lietuvas Banka (lietuviešu: Lietuvos Bankas) ir Lietuvas Republikas centrālā banka.

Banka ir neatkarīga no Lietuvas valdības un citām valsts iestādēm. Tās galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Neierobežojot šā galvenā mērķa īstenošanu, Banka savas kompetences ietvaros atbalsta vispārējo ekonomisko politiku Eiropas Savienībā.

Vēsture

Lietuvas banka tika dibināta 1922. gada 27. septembrī. Tā tika izveidota kā neatkarīga centrālā banka, un tās galvenais uzdevums bija stabilizēt jaunās Lietuvas valsts valūtu – litu. Pirmais bankas prezidents bija Vladas Jurgutis. Lietuvas banka veiksmīgi īstenoja valūtas reformu un stabilizēja litu, kas sekmēja valsts ekonomisko attīstību.

1940. gadā, pēc Lietuvas okupācijas un iekļaušanas Padomju Savienībā, Lietuvas banka tika likvidēta un tās funkcijas pārņēma Padomju Savienības Valsts banka. Lietuvas litu nomainīja padomju rublis. Šajā laikā Lietuvas bankas darbība tika pilnībā pārtraukta, un tās aktīvi tika nacionalizēti.

Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 11. martā, sākās darbs pie Lietuvas bankas atjaunošanas. 1990. gada 1. martā tika pieņemts likums par Lietuvas Republikas Banku, un 1992. gada 1. maijā Lietuvas banka atsāka savu darbību kā neatkarīga centrālā banka. Tā atkal ieviesa Lietuvas litu kā nacionālo valūtu.

2004. gada 1. maijā Lietuva iestājās Eiropas Savienībā, kas nozīmēja, ka Lietuvas banka kļuva par Eiropas Centrālās Bankas (ECB) sistēmas dalībnieci. Tas ieviesa jaunas prasības un atbildības saistībā ar valsts monetāro politiku. 2015. gada 1. janvārī Lietuva pievienojās eirozonai un ieviesa eiro kā savu nacionālo valūtu, aizstājot litu.

Mūsdienās Lietuvas banka turpina spēlēt nozīmīgu lomu valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Tā veic komercbanku uzraudzību, īsteno valsts monetāro politiku, pārvalda valsts zelta un valūtas rezerves, kā arī aktīvi sadarbojas ar Eiropas Centrālo Banku un citām starptautiskajām finanšu institūcijām.