Leonīds Leimanis

Leonīds Leimanis
Dzimis	1910. gada 16. aprīlī Rīga,  Krievijas impērija
Miris	1974. gada 6. jūlijā (64 gadu vecumā) Rīga,  Latvijas PSR
Nodarbošanās	scenārists kinorežisors aktieris
Darbības gadi	1927—1969

Leonīds Leimanis (dzimis 1910. gada 16. aprīlī, miris 1974. gada 6. jūlijā) bija latviešu kinorežisors. 1965. gada saņēmis Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Leonīds Leimanis dzimis 1910. gada 16. aprīlī, Rīgā, ierēdņa Jāņa Leimaņa ģimenē, kurš jaunībā spēlēja Pēterburgas teātros. Beidzis Tautas augstskolas dramatisko studiju (1930), bija Strādnieku teātra (1927—1934) aktieris.

«Visu savu jaunību viņš strādāja Strādnieku teātrī. Pēc Ulmaņa apvērsuma, kad tētis atnācis uz teātri, viss bijis izdemolēts, izmests ārā. Tur spēlēja tādi aktieri kā Lūcija Baumane, Nikolajs Mūrnieks, Luijs Šmits un citi. Dailes teātrī no likvidētā Strādnieku teātra paņēma Edgaru Zīli, Luiju Šmitu un Leonīdu Leimani. Lai arī tēvs bija Dailes teātra direktors, Komunistiskajā partijā viņš neiestājās,» klāstīja kinorežisora meita Ludmila. ^[1]

Bija Dailes teātra aktieris (1934—1940).

Līdztekus kopš 1933. gada bija kinostudijas "Latviešu skaņu filma" aktieris un režisors, kultūrfilmu operators. Uzņēma pasūtījuma filmas par sportu un medicīnu, bija režisora A. Rusteiķa asistents pirmajā latviešu pilnmetrāžas skaņu filmā "Daugava” (1934), kurā tēloja vienu no galvenajām lomām — rakstnieku Vilni.

Pēc Latvijas okupācijas strādāja par Dailes teātra direktoru (1940—1941). Vācu okupācijas laikā slēpās Lielvārdē, mājā, kuru cēla viņas sievas Elvīras māte Līna. Elvīrai Lielvārdē bija klasesbiedri, vietējie šucmaņi, viņu pazina. Tur 1941. gada 15. septembrī dzimusi Leimaņu meita Ludmila.^[1]

Pēc gada pāris pārvietojas uz Rīgu, kur Leonīds izveidoja un vadīja Rīgas pagrīdes antifašistisko organizāciju "Сīņа".^[2]

Kad Sarkanā armija atkal ieņēma Rīgu, Leimani atjaunoja Dailes teātra direktora amatā (1944—1946), vēlāk viņš bija Rīgas Kinostudijas mākslinieciskās daļas vadītājs (1946—1948) un viens no vadošajiem kinostudijas režisoriem (no 1947).^[3]

Kopā ar režisoru Pāvelu Armandu uzņēma filmu "Salna pavasarī" (1955), bija filmu „Nauris” (1957) un „Šķēps un roze” (1959) režisors un scenārija autors. Vēlāk uzņēma filmas „Kapteinis Nulle” (1964), „Purva bridējs” (1966) un „Pie bagātās kundzes” (1969).

Miris 1974. gada 6. jūlijā Rīgā, viņa izvadīšana iemūžināta kinožurnāla "Padomju Latvija" 1974. gada 20. numurā (operatori Vadims Mass un Juris Podnieks).

Precējies ar aktrisi Elvīru Leimani, dzīvojis Lielvārdē, kur dzimusi viņa meita aktrise Ludmila Leimane-Vītoliņa. Dēls Gundars spēlēja Matīsiņu viņa režisētajā epizodē^[4] kinofilmā „Salna pavasarī”.^[5] No pirmās laulības viņam bija vecākā meita un vēl divi bērni ārpus laulības.^[1]

Savu meitu aktrisi Ludmilu Leimani kinorežisors Leonīds Leimanis aicināja provēs filmai Šķēps un roze, bet toreiz bija nerakstīts likums, ka režisori savas sievas un bērnus neuzņēma lielās lomās. Ludmila šajā filmā edzama tikai epizodiskā lomā. «Tētis ir uzņēmis maz filmu — tikai piecas, jo viņam ārkārtīgi smagi šīs filmas nāca. Viņš katru kadru zīmēja. Leonīds bija ļoti talantīgs cilvēks, bet savrups,» — stāstīja Ludmila. ^[1]

• 1947 — Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
• 1965 — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks

Gads	Nosaukums	Režisors	Otrais režisors	Scenārists	Aktieris	Piezīmes
1934	"Daugava"
1947	"Mājup ar uzvaru"
1949	"Rainis"
1953	"Tautas rakstnieks A. Upīts"					dokumentālā filma
	"Daugava"					dokumentālā filma
1955	"Salna pavasarī"					kopā ar Pāvelu Armandu
1957	"Nauris"
1959	"Šķēps un roze"
1964	"Kapteinis Nulle"
1966	"Purva bridējs"
1969	"Pie bagātās kundzes"

• Leonīds Leimanis filmas.lv

• IMDb profils (angliski)