Optimāti

Optimāti bija viena no politiskajām frakcijām Senajā Romā, kas darbojās Romas Republikas beigās. Viņi pārstāvēja aristokrātisko elitei un senātu un iestājās par tradicionālām vērtībām un senāta varas saglabāšanu. Optimāti bija pretējā frakcija bija populāri, kas pārstāvēja tautu un atbalstīja reformas.

Optimāti bieži vien iebilda pret reformām, kas varēja vājināt viņu ietekmi, piemēram, zemes reformas un citas sociālekonomiskās izmaiņas. Viens no ievērojamākajiem optimātiem bija Lūcijs Kornēlijs Sulla, kurš kļuva par diktatoru un mēģināja atjaunot senāta autoritāti.

Optimāti zaudēja ilgtermiņā. Lai gan viņiem izdevās īslaicīgi atjaunot savu varu un ietekmi, viņu konservatīvā politika un pretestība reformām nespēja ilgtermiņā apturēt izmaiņas un pieaugošo populāru ietekmi. Optimātu un populāru konflikts izraisīja vairākus pilsoņu karus, kuros optimāti bieži vien zaudēja. Piemēram, Gajs Jūlijs Cēzars (populārs) uzvarēja Gneju Pompeju (optimātu) Romas pilsoņu karā. Pēc Gaja Jūlija Cēzara slepkavības 44. gadā p.m.ē., kuru organizēja optimātu frakcijas senatori, sekoja vēl viens pilsoņu karš, kurā Cēzara sekotāji, Oktaviāns un Marks Antonijs, uzvarēja optimātu spēkus. Oktaviāns kļuva par pirmo Romas imperatoru, izveidojot Romas Impēriju. Tas būtībā nozīmēja optimātu pilnīgu zaudējumu, jo senāta vara tika ievērojami ierobežota un sākās jauns politiskās sistēmas laikmets.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)