ORLEN Lietuva

AB ORLEN Lietuva
Tips	Akciju sabiedrība
Darbības joma	enerģētika
Galvenais birojs	Jodeiķi, Mažeiķu rajons,  Lietuva
Produkti	naftas produktu ražošana un izplatīšana
Mātes uzņēmums	Orlen,  Polija
Tīmekļa vietne	orlenlietuva.lt

AB ORLEN Lietuva (agrākais nosaukums Mažeikių Nafta) ir Lietuvas enerģētikas uzņēmums. Tam pieder Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca. Uzņēmuma īpašnieks ir Polijas naftas koncerns Orlen. ORLEN Lietuva ražotne un galvenais birojs atrodas Mažeiķu rajona pašvaldības Jodeiķos.

ORLEN Lietuva pārstrādā aptuveni 8 miljonus jēlnaftas gadā.

1964. gadā PSRS Naftas un ķīmiskās rūpniecības komiteja pieņēma lēmumu Lietuvā būvēt naftas pārstrādes rūpnīcu. 1970. gadā uzcelts naftas vads Polocka—Ventspils. 1970. gadā par rūpnīcas vietu izvēlēta vieta netālu no Mažeiķiem. Rūpnīcu sāka celt 1972. gadā. 1980. gadā pabeigts pirmais komplekss LK–1 un aprīlī izlaista pirmā mazuta partija. 1981. gadā Rietumeiropas tirgum sākta dīzeļdegvielas ražošana. 1982. gadā sākta bitumena ražošana. 1984. gadā ekspluatācijā nodots otrais pārstrādes komplekss LK–2. 1985. gadā sākta naftas vakuuma destilācijas kompleksa KT–1 būve, kura pabeigta 1989. gadā.

1991. gada 24. janvārī izveidots valsts uzņēmums Nafta. 1995. gadā tas reorganizēts par akciju sabiedrību Mažeikių Nafta. Aptuveni 10 % tās kapitāldaļu tika piešķirtas darbiniekiem, bet pārējo paturēja valsts. 1995. gadā reģistrēts Būtiņģes naftas jūras termināla operators AB Būtingės nafta, kura 34 % ieguva Mažeikių Nafta. 1996. gadā uzņēmums sāka veidot degvielas uzpildes staciju tīklu ar zīmolu Ventus. 1997. gadā izveidots meitas uzņēmums Ventus-nafta, kas pārvaldīja degvielas uzpildes staciju tīklu.

1998. gadā valdība nolēma Mažeikių Nafta 33 % akciju pārdot ASV enerģētika uzņēmumam Williams International. Darījums noslēgts 1999. gada 29. oktobrī. Williams ieguva pavisam 53,7 % akciju, bet vēlāk piedzīvoja problēmas, un 2001. gadā puse no akcijām tika pārdotas Krievijas uzņēmumam Jukos. 2002. gada septembrī Jukos ieguva visas Williams piederošās akcijas.^[1] 2003. gadā Jukos tika apsūdzēts finanšu mahinācijās. Lai izvairītos no bankrota, tas savus aktīvus sāka pārdot, to skaitā arī Mažeikių Nafta. 2006. gada jūnijā Jukos pārdeva Mažeikių Nafta 53,7 % akciju Polijas uzņēmumam PKN Orlen. Pēc dažiem mēnešiem Orlen vienojās ar Lietuvas valdību par vēl 30,66 % kapitāldaļu pirkšanu. Darījums noslēdzās 2006. gada 15. decembrī.

2006. gada 12. oktobrī rūpnīcā izcēlās liels ugunsgrēks. Zaudējumi tika lēsti aptuveni 38 miljoni eiro. 2008. gada 10. maijā Mažeikių Nafta iegādājās uzņēmumu UAB Mazeikiu Nafta Paslaugos Tau, kas nodarbojās ar ēdināšanas, mājturības, teritoriju tīrīšanas un ainavu veidošanas pakalpojumiem. 2009. gada 2. martā tika dibināts meitas uzņēmums UAB EMAS, kas nodarbojās ar elektroiekārtu uzstādīšanu, apkalpošanu un citiem saistītiem pakalpojumiem, un uzņēmums UAB Remonto Mechanikos Centras, kas nodarbojās ar mehānisko iekārtu uzstādīšanu un apkalpošanu. 2009. gada 1. septembrī AB Mažeikių Nafta tika pārdēvēta par AB ORLEN Lietuva.

2014. gada augustā mazumtirdzniecības uzņēmums AB Ventus-Nafta (kopš 2019. gada AB ORLEN Baltics Retail) tika pārdots mātes uzņēmumam PKN ORLEN S.A. 2015. gada 30. septembrī UAB Paslaugos Tau tika pievienots uzņēmumam UAB EMAS. 2019. gada jūnijā UAB EMAS tika nodots Polijas PKN ORLEN S.A. meitas uzņēmumam ORLEN Serwis, kas nodrošina visas grupas iekārtu apkalpošanu.^[2] 2019. gada 9. decembrī tirdzniecības aģents UAB Mažeikių Nafta Trading House tika pievienots mātes uzņēmumam AB ORLEN Lietuva.

ORLEN Lietuva grupā ietilpst vairāki meitas un asociētie uzņēmumi:^[3]

• SIA ORLEN Latvija (Latvija), naftas produktu vairumtirdzniecība Latvijā;
• ORLEN Eesti OÜ (Igaunija), naftas produktu vairumtirdzniecība Igaunijā;
• UAB Naftelf (34 %, Lietuva), aviācijas degvielas tirdzniecība un tas glabātuvju ierīkošana.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ORLEN Lietuva.
• Oficiālā vietne

s d l Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2023. gadā Latvenergo RIMI LATVIA MAXIMA Latvija ORLEN Latvija Air Baltic Corporation Latvijas valsts meži Circle K Latvia ELKO Grupa Sanitex Samsung Electronics Baltics Neste Latvija Rīgas Siltums Latvijas Finieris Mikrotīkls Depo DIY Sadales tīkls SmartLynx Airlines Moller Baltic Import Virši-A Pirmas Sarakstā iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuriem taksācijas periods bijis vismaz 10 mēneši. Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti. Informāciju apkopojis uzņēmums Lursoft. [1]