Jurijs Averbahs (krievu: Юрий Львович Авербах; dzimis 1922. gada 8. februārī Kalugā, miris 2022. gada 7. maijā Maskavā) bija ebreju izcelsmes Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1952), FIDE starptautiskais arbitrs (1969) un starptautiskais arbitrs šaha kompozīcijā (1956), PSRS nopelniem bagātais sporta meistars (1965).
Dzimis Kalugā, ar šahu sāka nodarboties 7 gadu vecumā, kad ģimene pārcēlās uz Maskavu. 1938. gadā guva pirmo nozīmīgāko panākumu, uzvarot PSRS skolēnu čempionātā.[1] 1939. gadā iestājies Baumaņa Maskavas Valsts tehniskajā universitātē, kuru beidzis kā inženieris pēc Otrā pasaules kara. 1944. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. 1946. gadā uzvarējis Baltijas republiku čempionātā Viļņā.[2] 1949. un 1950. gadā divas reizes pēc kārtas uzvarējis Maskavas šaha čempionātos.[3][4] 1950. gadu pirmajā pusē kļuvis par vienu no PSRS vadošajiem šahistiem. 1954. gadā Kijevā uzvarējis PSRS šaha čempionātā.[5] 1956. gadā Ļeņingradā atkārtojis šo panākumu, dalot 1.-3. vietu ar Marku Taimanovu un Borisu Spaski, taču pārspēlēs palicis 2. vietā (uzvarēja Taimanovs).[6]
Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. 1952. gadā starpzonu turnīrā Stokholmā ierindojies 5. vietā un iekļuvis pretendentu turnīrā.[7] 1953. gadā pretendentu turnīrā Cīrihē ieguvis 13½ punktus no 28 iespējamajiem un palicis 10. vietā.[8] 1958. gadā Portorožas (Dienvidslāvija) starpzonu turnīrā palicis 8. vietā un nav kvalificējies pretendentu turnīram.[9]
PSRS izlases sastāvā divas reizes (1957, 1965) uzvarējis Eiropas komandu šaha čempionātos. Maskavas izlases sastāvā četras reizes (1948, 1958, 1959, 1969) uzvarējis PSRS komandu čempionātos šahā, bet PSRS sporta biedrības «Trud» sastāvā bijis PSRS komandu kausa izcīņas uzvarētājs 1964. gadā.
Aktīvi piedalījies arī organizatoriskā darbā. Bijis PSRS šaha federācijas priekšsēdētājs (1972—1977) un priekšsēdētāja vietnieks (1962—1972, 1978—1991). Ieņēmis arī vadošus amatus starptautiskajā šaha federācijā - FIDE izpildkomitejā (1978—1982) un centrālkomitejā (1974—1982), FIDE komisijas palīdzības sniegšanai jaunattīstības valstīm līdzpriekšsēdētājs (1978—1986), FIDE propagandas un preses komisijas līdzpriekšsēdētājs (1986—1991). Bijis vairāku šaha preses izdevumu galvenais redaktors, tajā skaitā žurnālam «Шахматы в СССР» («Šahs PSRS») (1962—1991). 1971. gadā izdevniecība «Liesma» latviešu valodā izlaida Jurija Averbaha (kopā ar Mihailu Beiļinu) grāmatu «Šaha spēles pamati un kodekss». Jurijs Averbahs ir pazīstams arī kā šaha teorētiķis, kas publicējis fundamentālus pētījumus šaha galotņu jomā, tostarp piecu sējumu izdevumu par šaha galotnēm, un devis ievērojamu ieguldījumu atklātņu attīstībā. Viens no vecindiešu aizsardzības variantiem ir nosaukts Averbaha vārdā (1.d4 Zf6 2.c4 g6 3.Zc3 Lg7 4.e4 d6 5.Le2 0-0 6.Lg5).[10]
