Jaunpils pils
Jaunpils pils (vācu: Neuenburg) ir viduslaiku pils Jaunpilī, cēlis Livonijas ordenis 14. gadsimta otrajā pusē. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[1]
Senākais Jaunpils zemgaļu pilskalns atrodas Bikstupes labajā krastā apmēram 1 km uz dienvidiem no Jaunpils centra.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jaunpils pils pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1411. gadā un visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā. Nav gūts dokumentārs pamatojums tūrisma bukletos bieži minētajam 1301. gadam kā pils celtniecības gadam - šajā laikā Livonijas ordenis karoja ar Rīgas pilsētu un tam nebija resursu un laika pils celtniecībai.[2]
15. gadsimtā pils nocietinājumi tika nostiprināti un tika uzcelts masīvs apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī. 16. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus.
1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke. Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke (1608-1652) veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu. Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Viņi šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz 20. gadsimta beigām.
1905. gada revolūcijas laikā 1906. gadā pili nodedzināja, 1907. gadā atjaunoja pēc V. Bokslafa projekta, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus. Pirmā pasaules kara laikā pēc Kurzemes ofensīvas beigām 1915. gada rudenī Jaunpils pili apmeklēja Vācijas ķeizars Vilhelms II.[3] No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes. 1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām.
Kopš 1991. gada pils ir pašvaldības īpašums un tiek izmantota sabiedriskām vajadzībām.
Pils jumts, logi un fasāde cieta 2023. gada 7. augusta negaisā.[4] Atjaunošanas darbus pabeidza 2024. gada septembrī.[5]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jaunpils pili no visām pusēm ietvēra ūdens šķēršļi. Mūsdienās vairs nav redzams aizbērtais aizsarggrāvis.
Pils celta no laukakmeņiem, mūru augšdaļā izmantojot ķieģeļus. Pils veido neregulāru četrstūri, kura izmēri ir 41 x 30 metri. 15. gadsimtā uzcelts masīvs apaļais tornis, kura diametrs ir 11,5 metri. Viduslaikos bija uzcelti tikai pils dienvidaustrumu un dienvidrietumu korpusi, no abām pārējām pusēm pils iekšpagalmu ietvēra aizsargmūris.
Interesants mākslas piemineklis ir vienā no pils zālēm esošais bareljefs "Madonna ar bērnu", kas, visdrīzāk, veidots 19. gadsimtā.[6] Nereti gan uzskata, ka šis bareljefs veidots 16. gadsimtā.
-
Pils 2020. gada aprīlī
-
Pils ziemā
-
Pils sētā (1999)
-
Vācijas ķeizars Vilhelms II Jaunpils pils pagalmā (1915)
-
-
Pils plāns
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
- ↑ Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. Rīga, 2004.
- ↑ Vācijas ķeizars Vilhelms II Jaunpils pils pagalmā, 1915 no zudusilatvija.lv
- ↑ «Par vētras postījumiem glābēji visvairāk izsaukumu saņēmuši Rīgā, Latgalē un Zemgalē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-08-14.
- ↑ «Jaunpils pils atdzimst pēc 2023. gada vētras». www.diena.lv. Skatīts: 2024-10-11.
- ↑ Zilgalvis J. Pearls of Latvia. Full color guide to 40 of the most beautiful castles, palaces and manors in Latvia. Rīga, 2000-2001
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jaunpils pils |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koordinātas: 56°43′50″N 23°01′17″E / 56.73056°N 23.02139°E
- Dzintarzīmes - Jaunpils viduslaiku pils
- Neuenburg (Jaunpils) Slownik geograficzny (poliski)
- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||||