Jēkaba kazarmas

Jēkaba kazarmas (vācu: Jakobskasernen) ir bijušās kazarmas Torņa ielā 4 Vecrīgā, kas būvētas 17. gadsimta beigās.

Pirmās koka kazarmas pie Jēkaba bastiona uzbūvētas Zviedru Vidzemes laikā. 1677. gadā gar nocietinājumu valni minēti 12 nami un viena kazarma, kas atradusies pašā Jēkaba bastionā.

Pēc Rīgas aplenkuma (1709—1710) un Rīgas pievienošanas Krievijas Impērijai no 1776. līdz 1784. gadam gar nocietinājumu valni uzbūvēja 237 metrus garu ēku holandiešu klasicisma stilā. Kazarmas sastāvēja no trim sekcijām, kuru centrā bija priekšnams, tā abās pusēs bija kareivju dzīvojamās istabas, kurās 1,7 metru augstumā bija guļamās lāvas ar kāpnītēm. Pie vaļņa sienas bija virtuve, 1828. gadā starpbūvēs izveidoja labierīcības. Pēc Rīgas aizsargvaļņu nojaukšanas 1860. gadā kazarmu ziemeļu fasādē izbūvēja logus, pielāgojot tās dzīvokļu un iestāžu vajadzībām. Norakto smilšu vaļņu vietā 19. un 20. gadsimta mijā Torņa ielas un Basteja bulvāra krustojumā bija iecerēts celt jaunu Rīgas domes ēku. Starptautiskā konkursā uzvarēja somu arhitektu iesniegtais projekts, paredzot celt neogotikas stila ēku ar iespaidīgu torni.^[1]

1904. gadā Jēkaba kazarmās atklāja Rīgas ātrās ārsta palīdzības staciju un uzcēla divstāvu piebūvi, kurā 1907. gadā atradās Pilsētas Tirdzniecības skola, bet pagrabos malkas tirgotavas. Rīgas ātrās ārsta palīdzības stacijā bija ārsta kabinets, operāciju un pārsienamā istaba. Izsaukumus pieņēma pa tālruni, un stacijai bija divas divjūgu karietes un vienas kamanas ziemai. 1912. gadā arī stacija iegādājās ātrās palīdzības auto.^[1] Līdz 1915. gadam ēkā izvietojās arī Rīgas pilsētas mākslas skola. Pēc Pirmā pasaules kara ēkā atradās Rīgas Poļu vidusskola un pamatskolas, statistikas biroja, darba biržas telpas, kā arī Aizgādniecības pārvaldes karā cietušo, invalīdu, iesaucamo un darba grāmatiņu nodaļa un J. Fogeļa malkas tirgotava. 1935. gadā pēc arhitekta Krūmiņa projekta kazarmu ēkā iekārtoja Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas telpas.

PSRS okupācijas laikā pēc Otrā pasaules kara kazarmas nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai (krievu: Рижское Нахимовское военно-морское училище, 1946—1953), kuras vadība atradās agrākā Latvijas Kara muzeja ēkā. Vēlāk šeit bija Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākās inženieru skolas mācību telpas un militārais projektēšanas institūts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Krievijas armijas aiziešanas 1993. gadā kazarmas nodeva Rīgas domes īpašumā, kas 1995. gadā izsludināja konkursu par Jēkaba kazarmu ēkas atjaunošanu. 1997. gadā notika atjaunotās ēkas svinīgā atklāšana.

Projektu iesniegšanas termiņš bija 1901. gada februārī. Balvu piešķiršanas komisijā bija RPI arhitektūras profesors Kohs, arhitektūras profesors Nīstrēms no Helsinkiem, Rīgas pilsētas arhitekts Šmēlings, arhitektūras profesors Šrēters (Schröter) no Pēterburgas. Maksimālās būvniecības izmaksas bija 1 300 000 rubļu.^[2]

• 1. godalga (3000 rubļu) — projekts 'Baltijas jūras karaliene' (Helsinku arhitektu grupa: Ernst G. Hedmann, Knut Wasastjerna, Karl Gustav Grahn, Gustav Lindberg)^[3]
• 2. godalga (2000 rubļu) — projekts 'Priedes čiekurs' (Lozannas arhitektu grupa)
• 2. godalga (2000 rubļu) — projekts 'Cieši mūrēts' (Šarlotenburgas arhitektu grupa)
• 3. godalga (1000 rubļu) — projekts 'C+M+B' (Rīgas arhitekts Augusts Reinbergs)
• 3. godalga (1000 rubļu) — projekts 'Tornis' (Varšavas arhitekts Kārlis Jankovskis)

• 
  'Baltijas jūras karaliene' (perspektīve no kanāla puses)
• 
  'Priedes čiekurs' (perspektīve no kanāla puses)
• 
  'Cieši mūrēts' (gala ieeja)
• 
  'C+M+B' (perspektīve no kanāla puses)
• 
  'Tornis' (perspektīve)