Izabella I Isabella I |
---|
|
|
|
Kastīlijas un Leonas karaliene |
|
Amatā 1474. gada 11. decembris — 1504. gada 26. novembris |
|
Aragonas, Maļorkas, Neapoles un Valensijas karaliene konsorte |
|
Amatā 1479. gada 20. janvāris — 1504. gada 26. novembris |
|
|
Dzimšanas dati |
1451. gada 22. aprīlī Madrigala de las Altastorresa (Madrigal de las Altas Torres), Kastīlija un Leona (Kastīlija un Leona, Spānija) |
---|
Miršanas dati |
1504. gada 26. novembrī (53 gadu vecumā) Medina del Kampo, Kastīlija un Leona (Kastīlija un Leona, Spānija) |
---|
Apglabāts |
Granadas karaliskā kapela, Granada, Andalūzija, Spānija |
---|
Dinastija |
Trastamaru dinastija |
---|
Tēvs |
Huans II |
---|
Māte |
Portugāles Izabella |
---|
Dzīvesbiedrs(-e) |
Ferdinands II |
---|
Bērni |
7 bērni, to skaitā Aragonas Izabella, Aragonas Huans, Huana Trakā, Aragonas Marija, Aragonas Katrīna |
---|
Paraksts |
|
---|
Izabella I (spāņu: Isabel I, Ysabel; dzimusi 1451. gada 22. aprīlī, mirusi 1504. gada 26. novembrī) bija Kastīlijas un Leonas karaliene.
Kopā ar vīru Ferdinandu II stabilizēja stāvokli abās karalistēs, kas kļuva par pamatu Spānijas apvienošanai. Vēlāk viņi lika pamatus Spānijas politiskajai apvienošanai — viņas mazdēls Kārlis V Hābsburgs kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru un pirmo apvienotās Spānijas karali. Pēc tam Izabella reorganizēja valdības sistēmu, samazināja noziedzību un izveda karalisti no milzīgā parāda, kādā to atstāja viņas brālis. Viņu veiktajām reformām bija ietekme arī ārpus karalistes robežām. Izabella un Ferdinands ir pazīstami arī kā rekonkistas pabeidzēji, viņi finansēja Kristofora Kolumba 1492. gada ceļojumu, kad viņš atklāja Jauno pasauli. 1492. gadā tika izdots Alhambras edikts, ar kuru no Spānijas teritorijas tika padzīti ebreji.