Ifugao (filipīniešu: Lalawigan ng Ifugao, angļu: Province of Ifugao) ir viena no Filipīnu provincēm valsts ziemeļdaļā, Kordiljeras administratīvajā reģionā. Administratīvi dalās 11 municipalitātēs un sīkāk 176 barangajās. Provinces centrs ir Lagave. Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs, lielākoties kalniešu igorotu tautas ifugao (68 %), kalanguji (9 %), ajungani (6 %), kā arī 20. gadsimtā ieceļojušie iloki (14 %). Provincē esošās Filipīnu Kordiljeras rīsa terases 1995. gadā iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[1]
Province izvietojusies Lusonas salas ziemeļdaļā Centrālās Kordiljeras kalnienes austrumos. Ziemeļos robežojas ar Kalnu provinci, austrumos — ar Isabelu, dienvidos — ar Nuevaviskaju, bet rietumos — ar Bengetu. Reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Pulags (2928 m vjl) uz robežas ar Nuevaviskaju un Bengetu. Valda subtropu kalnu klimats.
Līdz pat 19. gadsimta vidum spāņu koloniālā vara nespēja efektīvi kontrolēt un administrēt kalnainos igorotu apdzīvotos apvidus. Tikai 19. gadsimtā izdevās pakļaut ifugao apdzīvoto teritoriju un to iekļāva Nuevaviskajas provincē. 1889. gadā ifugao zemēs nodibināja militāri politisko komandansiju ar centru Kianganā (Quiangan).[2] 1908. gadā amerikāņu administrācijas laikā ifugao zemes tika nodalītas no Nuevaviskajas un iekļautas Kalnu provincē kā Ifugao subprovince; tās centrs sākotnēji bija Banauē, bet vēlāk to pārcēla uz Kianganu. 1936. gadā subprovinces galvaspilsētu pārcēla uz Lagavi. 1966. gadā Kalnu provinci sadalīja, un Ifugao kļuva par patstāvīgu provinci.
|
|---|
| | Provinces | |
|---|
| | Neatkarīgās pilsētas | |
|---|
|
Filipīnas
Ifugao Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ifugao.