Iesārtā glīvene

Iesārtā glīvene Potamogeton rutilus (Wolfg.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Cirveņu rinda (Alismatales)
Dzimta	Glīveņu dzimta (Potamogetonaceae)
Ģints	Glīvenes (Potamogeton)
Suga	Iesārtā glīvene (Potamogeton rutilus)
Iesārtā glīvene Vikikrātuvē

Iesārtā glīvene (latīņu: Potamogeton rutilus) ir glīveņu dzimtas suga. Savvaļā tā reti un nevienmērīgi ir sastopama Eiropas vidus un ziemeļu daļā. Latvijā iesārtā glīvene ir sastopama diezgan reti visā teritorijā, tomēr Latvija ir salīdzinoši viena no blīvākajām atradņu teritorijām sugas areālā. Sugas pārstāvju grupas ir sastopamas ezeros, retāk upju līčos; to apdraud ezeru piesārņošana un izbradāšana.

Vienīgā Latvijā sastopamā glīvene ar manāmi iesārtu stublāju un lapas plātnes apakšpusi. Lapas gari nosmailotas, ar 3 dzīslām, lapu žāklēs veidojas īsi, lapaini dzinumi.

Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā.^[1]

Iesārtā glīvene ir daudzgadīgs, neliels vai vidējs (10-50 cm garš) lakstaugs. Augs pilnīgi ir iegremdēts. Stublājs ir ieapaļš, tievs, zarains, ar sārtu nokrāsu. Lapas ir ļoti šauri lineāras (3-7 cm garas un aptuveni 0,1 cm platas), galā pakāpeniski nosmailotas, puscaurspīdīgas, plātnes apakšpusē ir brūni iesārtas. Lapu žāklēs dažreiz veidojas īsi, lapaini dzinumi. Lapām ir 3 dzīslas, tās savienojas ar vidusdzīslu lapas galā dažādos (tomēr tuvos) līmeņos. Pielapes ir pacietas, lineāri lancetiskas vai lineāras, smailas (1-2,5 cm garas). Ziedi ir 0,5-1 cm īsas, cilindriskā vārpā. Ziednesis parasti ir garāks nekā ziedu vārpa. Auglis ir spīdīgs, gluds, sārti brūns riekstiņš (0,15-0,2 cm garš) ar liektu knābi. Zied jūlijā, augustā.^[1]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iesārtā glīvene.