Hipoksija
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Hipoksija (latīņu: hypoxia; no sengrieķu: ὑπό — 'zem', 'apakš', un grieķu: οξογόνο — 'skābeklis') ir stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi bioloģiskās oksidācijas laikā.[1] Dzīvībai svarīgos orgānos hipoksija izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hipoksiskos stāvokļus klasificē pēc etioloģijas, traucējumu izteiktības, attīstīšanās ātruma un ilguma.[1]
Pēc etioloģijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc etioloģijas izdala dažus hipoksijas tipus, kurus nosacīti apvieno divās grupās — eksogēnās un endogēnās hipoksijas.[1]
Eksogēnās (skābekļa trūkuma gaisā radītās):
- normobāriska hipoksija (pārāk mazs skābekļa saturs gaisā);
- hipobāriska hipoksija (pārāk mazs gaisa spiediens).
Endogēnās:
- respiratorā hipoksija;
- cirkulatorā hipoksija;
- hēmiskā hipoksija;
- histotoksiskā hipoksija;
- jauktā hipoksija.
Pēc attīstīšanās ātruma
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc rašanās ātruma un hipoksiskā stāvokļa ilguma izšķir zibenīgu, akūtu, subakūtu un hronisku hipoksiju.[1]
Sk. arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Литвицкий П. Ф. Патофизиология: Учебник: В 2 т. - 2-е изд., испр. и доп. - М.: ГЭОТАР-МЕД, 2003. - Т. 1. - 752 с.: ил. - (Серия XXI век). ISBN 5-9231-0333-8
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipoksija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar medicīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|