Hella Vuolijoki

Hella Vuolijoki Ella Marija Murrik Personīgā informācija Dzimusi 1886. gada 22. jūlijā Tāgeperas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad  Igaunija) Mirusi 1954. gada 2. februārī (67 gadi) Helsinki, Somija

Literārā darbība Pseidonīms Juhani Tervapāa, Felikss Tuli Nodarbošanās Rakstniece, dramaturģe Žanri luga Slavenākie darbi drāmu cikls "Niskavuori" Apbalvojumi medaļa Pro Finlandia Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Hella Marija Vuolijoki (somu: Hella Maria Wuolijoki; dzimusi Ella Marija Murika (igauņu: Ella Maria Murrik) 1886. gada 22. jūnijā, mirusi 1954. gada 2. februārī) bija igauņu izcelsmes somu rakstniece, ievērojama dramaturģe, vislabāk zināma kā drāmu cikla "Niskavuori" (Niskavuori) autore.^[1] Viņa bija arī veiksmīga uzņēmēja un politiska persona. Draudzējās ar Bertoltu Brehtu un Maksimu Gorkiju. Bijušais Somijas ārlietu ministrs un parlamenta loceklis Erkki Sakari Tuomioja (dzimis 1946. gada 1. jūlijā) ir viņas mazdēls.

Ella Murika ir dzimusi Tāgeperas pagastā Igaunijā. Viņas tēvs Ernsts Muriks bija skolotājs un grāmatu veikala īpašnieks, bet māte Kadri Kogamēgi — lauksaimnieka meita. Mājās ģimene runāja vācu un igauņu valodā. Ella ieguva vidējo izglītību Tartu un turpināja studijas Helsinku universitātē, ko pabeidza 1908. gadā. Jau skolas laikā viņas dažādus rakstus publicēja Igaunijas periodika. 1907. gadā viņa apprecējās ar Somijas parlamenta deputātu Sulo Vuolijoki (Sulo Wuolijoki; 1881-1957) un pieņēma Somijas pilsonību. Viņu laulība tika oficiāli šķirta 1924. gadā.

1910. gadā viņa sāka strādāt par direktori kokmateriālu uzņēmumā Carelia Timber co un no 1923. līdz 1931. gadam — uzņēmumā Aunuksen puuliike. Pēc Somijas pilsoņu kara (1918. gads) Vuolijoki savrupmāja Marlebekā (Marlebäck) Somijas dienvidos kļuva par kreiso intelektuāļu un politiķu tikšanās vietu. No 1931. līdz 1938. gadam viņa bija naftas uzņēmuma Suomen nafta valdes priekšsēdētāja.

Vuolijoki pirmo rakstu igauņu valodā lugu "Bērnu nams" (Talulapsed, 1912) bija iecerēts iestudēt teātrī, bet izrādes bija aizliegtas ar cara rīkojumu. Tai sekoja vairākas citas lugas ar politisku noskaņojumu, tai skaitā "Ministri un komunisti" (Ministeri ja kommunisti, 1933) un "Likums un kārtība" (Laki ja järjestys, 1933).

Kad vācu dramaturgs Bertolts Brehts ieradās Somijā 1940. gadā, viņš apmetās rakstnieces savrupmājā Marlebekā. Pēc Vuolijoki uzmetuma Brehts izveidoja savu satīrisko lugu "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati" (Herr Puntila und sein Knecht Matti).

Vuolijoki bija daudz sakaru Eiropas kreisajos lokos — viņas māsa bija precējusies ar britu komunistu līderi Radžani Palme Datu (angļu: Rajani Palme Dutt). Viņa tikās ar padomju diplomātu Borisu Jartsevu un leģendāro Aleksandru Kollontaju. Otrā pasaules kara laikā Vuolijoki bija iesaistīta neoficiālās diplomātiskās sarunās ar Padomju Savienību. Viņa tika arestēta un apsūdzēta nodevībā. Tomēr viņai piespriesto nāves sodu vēlāk aizstāja ar mūža ieslodzījumu. Pirms Vuolijoki kara beigās tika atbrīvota, viņa paguva uzrakstīt daļu no savas autobiogrāfijas. Pēc kara Hella Vuolijoki iestājās Somijas komunistiskajā partijā, bija Somijas parlamenta locekle 1946.-1947. gadā, kā arī Somijas Tautas demokrātiskās savienības frakcijas līdere. 1945.—1949. gadā strādāja par Somijas radio direktori, kur ieskaņoja Nikolaja Gogoļa, Henrika Ibsena, Jūdžīna O'Nīla, Maksima Gorkija un Brehta darbus, kā arī viņas pašas sacerēto 29 sēriju ciklu "Strādnieku ģimene", kas tika iedomāts kā pretstats buržuāziskās ģimenes arhetipam. 1946. gadā Somijas delegācijas sastāvā apmeklējot Padomju Savienību, viņa satika Staļinu, kuru aprakstīja vienā no savām vēstulēm kā "vislielāko cilvēku pasaulē".

Pavisam Hella Vuolijoki uzrakstījusi 16 lugas. No tām Juurakon Hulda (1937),^[2] kas iznāca ar pseidonīmu Juhani Tervapāa, bija ar Amerikas Kinoakadēmijas balvu apbalvotas romantiskās komēdijas "Lauksaimnieka meita" (1947)^[3] pamatā.

Viņas vispazīstamākais darbs ir ģimenes sāga "Niskavuori" (Niskavuoren naiset, Niskavuoren leipä, Niskavuoren nuori emäntä, Niskavuoren Heta un Entäs nyt, Niskavuori). Šī teiksma apraksta vienas saimes lauku mājas dzīvi un tanī norisošos cīņu par varu starp vecajām un jaunajām sieviešu paaudzēm, no 1880. līdz 1940. gadam.

Rakstniece nomira 1954. gada 2. februārī Helsinkos.^[4]

Latvijā Vuolijoki lugas "Akmens ligzda" (1958, 1976), "Niskavuori maize" (1964), "Ardievu, Niskavuori!" (1968), "Niskavuori saimnieces jaunība" (1973), "Niskavuori Heta" (1974) iestudējis Pēteris Lūcis Valmieras teātrī.

2011. gadā iznāca somu/amerikāņu filma Hella W Juhas Vuolijoki (Juha Wuolijoki) režijā. Tās sižets liek uzsvaru uz Vuolijoki dzīves periodu starp 1920. un 1940. gadiem un politisko intrigu, kas gandrīz maksāja galvenajai varonei dzīvību. Filmas režisors ir rakstnieces attāls radinieks no sānu līnijas.^[5]

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hella Vuolijoki.

• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)