Heinrihs Raspe
Heinrihs Raspe (dzimis 1204. gadā, miris 1247. gada 16. februārī) bija Tīringenes landgrāfs no 1231. līdz 1239. gadam un no 1241. gada līdz savai nāvei. Ar pāvesta aktīvu atbalstu 1246. gadā ievēlēts par Romiešu karali, lai potenciāli, ar pāvesta atbalstu, ieņemtu Svētās Romas impērijas troni.
1226. gadā Heinriha brālis Ludvigs IV nomira pa ceļam uz Sesto krusta karu. Heinrihs kļuva par brāļadēla Hermaņa reģentu. Dažu gadu laikā Heinriham izdevās padzīt jauno brāļadēlu un viņa māti Ungārijas Elizabeti un ap 1231. gadu pašam kļūt par Tīringenes valdnieku. 1242. gadā, kopā ar Bohēmijas karali Vāclavu I, imperators Frīdrihs II Heinrihu Raspi iecēla par vienu no sava mantinieka Konrāda aizbildņiem un padomniekiem.
Nebeidzamie pāvesta un baznīcas konflikti ar imperatoru Frīdrihu II noveda pie pāvesta idejas par sev paklausīgāka imperatora — Heinriha Raspes — ievēlēšanu. Romas pāvests Inocents IV nosūtīja vēstules vācu augstmaņiem, norādot, ka Frīdrihs II ir atkārtoti izslēgts no baznīcas un gāzts no troņa, un kā paklausīgiem baznīcas kalpiem par jauno valdnieku tiem jāievēl Heinrihs Raspe. Šiem lūgumiem laicīgo augstmaņu vidū nebija rezultātu, un neviens no viņiem nepiedalījās nelielajā Hohheimā sasauktajās imperatora vēlēšanās. Šeit sanāca tikai baznīcas augstmaņi — Maincas, Trīres, Ķelnes, Brēmenes arhibīskapi, kā arī Mecas, Špeieres un Strasbūras bīskapi. 1246. gada maijā par Romiešu karali ievēlēja Heinrihu Raspi.[1] Uzreiz pēc ievēlēšanas pāvests Heinriham nosūtīja 10 000 sudraba marku, ko vēlāk papildināja ar vēl 15 000.
Heinriha Raspes pirmais solis bija noslēgt vienošanos ar Lombardijas līgas pilsētām un veidot savu karaspēku. Tikmēr 18 gadus vecais Konrāds pulcināja imperatoram lojālos un paklausīgos augstmaņus savā armijā. Heinrihs izmantoja pāvesta un baznīcas plašos līdzekļus, lai piekukuļotu vairākus Konrāda atbalstītājus. Kaujas dienā divi švābu augstmaņi dezertēja no Konrāda armijas ar saviem 2000 kareivjiem. Sekoja Heinriha uzvara un Konrāda bēgšana. Kaujas rezultātā Bādenes markgrāfs un vairāki citi augstmaņi izlēma pāriet Heinriha Raspes pusē. Konrādu turpināja atbalstīt Bavārijas hercogs.
Nostiprinājis savas pozīcijas, Heinrihs plānoja turpināt karagājienu Švābijā, 1247. gada janvārī sākot Ulmas aplenkumu, taču slimība lika viņam kampaņu pārtraukt un atgriezties Tīringenē. Viņa veselību vēl vairāk iedragāja kritiens no zirga. 1247. gada 16. februārī viņš mira Vartburgā.
Heinriha Raspes jaunākais brālis landgrāfs Konrāds neilgu laiku bija Teitoņu ordeņa lielmestrs.