Kronēšana

Kronēšana ir oficiāla procedūra, kas simbolizē monarha varas un tās atribūtu (troni, kroni) pārņemšanu. Kronēšanas ceremonijā var būt arī daudzi citi rituāli, piemēram, monarha īpašs solījums un regāliju pasniegšana, jaunā valdnieka pavalstnieku veltījumi.

Atsevišķās kristīgajās denominācijās, piemēram, luterānismā un anglikānismā, kronēšana ir rituāls, tāpēc Rietumu stila kronēšanas ceremonijās bieži vien ir bijusi monarha svaidīšana ar svēto eļļu jeb krizmu. Vienlaikus ar monarhu var kronēt arī viņa dzīvesbiedri. Kronēšana joprojām tiek rīkota Apvienotajā Karalistē, Tongā un vairākās Āzijas un Āfrikas valstīs. Eiropā lielākajai daļai monarhu ir jāsniedz vienkāršs zvērests valsts likumdevēja klātbūtnē.

Mūsdienu sarunvalodā ar kronēšanu plašākā nozīmē var apzīmēt arī jebkuru oficiālu ceremoniju, kas saistīta ar monarha iecelšanu amatā, neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek piešķirts faktiskais kronis, citādi šādas ceremonijas var dēvēt par investitūrām, inaugurācijām vai intronizācijām.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kronēšana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)