[go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Kriss Frūms

Vikipēdijas lapa
Kriss Frūms
Chris Froome
Frūms 2022. gadā
Personas dati
Kristofers Frūms
Dzimis 1985. gada 20. maijā (39 gadi)
Valsts karogs: Kenija Nairobi, Kenija
Augums 186 cm
Svars 69 kg
Iesauka Froomey[1][2]
Komandas informācija
Komanda Israel–Premier Tech
Disciplīna Šoseja
Loma Braucējs
Braucēja tips Vispusīgs
Amatieru komandas
Sezonas Komanda
– Super C Academy
– Hi-Q Super Academy
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2007 Team Konica Minolta
2008–2009 Barloworld
2010–2020 Team Sky[N 1]
2021– Israel Start-Up Nation
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
Kopvērtējums (2013, 2015, 2016, 2017)
7 posmi (2012, 2013, 2015, 2016)
Giro d'Italia
Kopvērtējums (2018)
Kalnu klasifikācija (2018)
2 posmi (2018)
Vuelta a España
Kopvērtējums (2011, 2017)
Punktu klasifikācija (2017)
Kombinācijas klasifikācija (2017)
5 posmi (2011, 2016, 2017)
1 TTT (2016)

Daudzdienu sacensības

Critérium du Dauphiné (2013, 2015, 2016)
Tour de Romandie (2013, 2014)
Critérium International (2013)
Tour of Oman (2013, 2014)

Kristofers "Kriss" Frūms (angļu: Christopher "Chris" Froome; dzimis 1985. gada 20. maijā Nairobi) ir profesionāls Lielbritānijas šosejas riteņbraucējs, kurš pārstāv UCI ProTeam komandu Ineos Grenadiers.

Frūms ir uzvarējis visās lielajās tūrēs: Tour de France, Giro d'Italia un Vuelta a España un ir viens no panākumiem bagātākajiem Tour de France dalībniekiem — šajās sacensībās uzvarējis četras reizes (2013., 2015., 2016. un 2017. gadā).

Frūms dzimis Kenijā un uzaudzis Dienvidāfrikā, bet kopš 2008. gada pavasara ir braucis ar Lielbritānijas izsniegto licenci, pamatojoties ar savu pasi un vecvecāku dzimteni.[3] Viņš tiek uzskatīts par spēcīgu kalnu un individuālo braucēju, kurš pretendē uz kopvērtējuma uzvaru daudzdienu sacensībās.

Kriss Frūms pārcēlās uz Eiropu, lai attīstītu karjeru, bet par profesionāli kļuva tikai 22 gadu vecumā.

Team Sky

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa potenciāls tika pamanīts 2010. gadā, kad ar viņu līgumu noslēdza Team Sky un viņš kļuva par vienu no komandas vadošajiem braucējiem. Par Lielo tūru kopvērtējuma uzvaras pretendentu viņš sevi pieteica 2011. gada Vuelta a España, kur finišēja otrajā vietā, bet 2019. gadā viņam piešķīra uzvaru pēc Huana Hosē Kovo diskvalifikācijas dopinga pārkāpumu dēļ,[4] kļūstot par pirmo britu sportistu, kas uzvarējis Vuelta un kādā no Lielajām tūrēm.[5]

2012. gada Tour de France, braucot kā gregari Bredlija Viginsa labā, Frūms uzvarēja septītajā posmā, kurš noslēdzās ar stāvu finišu pret kalnu[6] un kopvērtējumā ierindojās otrajā vietā aiz Viginsa. Tas bija britu labākais sniegums tūres vēsturē. Viņš ieguva arī bronzas medaļu individuālajā braucienā 2012. gada Olimpiskajās spēlēs un ceturto vietu tā gada Vuelta a España. Viņa pirmā uzvara daudzdienu sacensībās bija 2013. gada Tour of Oman, kam sekoja uzvaras tā paša gada Criterium International, Tour de Romandie, Critérium du Dauphiné un pēc tam arī Tour de France.

2014. gadu Frūms uzsāka ar uzvaru Tour of Oman sacensībās, kam sekoja neliela pauze pavasarī slimības dēļ. Frūms sacensībās atgriezās ar otro uzvaru pēc kārtas Tour de Romandie kopvērtējumā.

2016. gadā trešo reizi uzvarējis Tour de France kopvērtējumā. 2016. gada olimpisko spēļu individuālajā braucienā izcīnījis bronzas medaļu.[7] Kalnainās trases dēļ bija viens no favorītiem[8] arī grupas braucienā, bet finišēja 12. vietā.[9]

2019. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 1. janvārī Frūms paziņoja, ka neaizstāvēs savu Giro d'Italia titulu, koncentrējoties uz 2019. gada Tour de France ar mērķi iegūt piekto titulu.[10] Sezonu viņš iesāka februārī ar dalību Tour Colombia, kā arī atbalstīja Eganu Bernalu Volta a Catalunya. Viņš piedalījās arī Tour of the Alps un Tour de Yorkshire, pēc tam sacensībās atgriežoties Critérium du Dauphiné.[11][12] 2019. gada 12. jūnijā Frūms treniņu laikā pirms sacensību 4. posma piedzīvoja kritienu lielā ātrumā un tika hospitalizēts ar augšstilba kaula, elkoņa un ribu traumu.[13][14] Šis negadījums izslēdza viņu no dalības Tour de France.[15] Par negadījumu un atlabšanu viņš pirmoreiz publiski izteicās 3. augustā.[16] 2019. gada 10. septembrī, trīs mēnešus pēc negadījuma Frūms apstiprināja dalību Saitamas kritērijā,[17] un 29. septembrī sociālajos medijos ievietoja ziņu, ka atsācis treniņus uz šosejas.

2019. gadā Frūmam tika piešķirta uzvara 2011. gada Vuelta a España kopvērtējumā, kad tika diskvalificēts sākotnējais uzvarētājs Huans Hosē Kovo.[4] Uzvarētāja trofeju Frūmam pasniedza pirms 2020. gada Vuelta a España pēdējā posma.[18]

2020. gads: Ineos pamešana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 9. jūlijā tika paziņots, ka Frūma līgums pēc sezonas beigām ar Team Ineos netiks pagarināts; komandā viņš bija kopš tās izveides 2010. gadā. Tajā pašā dienā Frūms parakstīja ilgtermiņa līgumu ar Israel Start-Up Nation sākot ar 2021. gada sezonu.[19][20]

Sasniegumi lielajās tūrēs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā tūre 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Rozā krekls Giro d'Italia — 36 DQ — — — — — — — 1 — — — — — —
Dzeltenais krekls Tour de France 84 — — — 2 1 IZST 1 1 1 3 — — 133 IZST — —
Sarkanais krekls Vuelta a España — — — 1 4 — 2 IZST 2 1 — — 98 — 114 — —

Piezīmes: IZST = izstājās, DQ = diskvalifikācija, — = nepiedalījās

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Chris Froome leads Tour of Oman after second place in stage». BBC Sport. BBC. 2013. gada 14. februāris. Skatīts: 2013. gada 21. februāris.
  2. ↑ William Fotheringham. «Great Britain confirm squad for cycling world road race championships». The Guardian. Guardian News and Media Limited, 2012. gada 14. septembris. Skatīts: 2013. gada 2. aprīlis.
  3. ↑ «Underdog no more, Chris Froome hopes for a bit more liberty in 2012». Velo News. 2011. gada 23. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 23. novembris.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Chris Froome awarded 2011 Vuelta a Espana as Juan Jose Cobo stripped of title». BBC Sport. 2019. gada 18. jūlijs. Skatīts: 2019. gada 18. jūlijs.
  5. ↑ Nick Bull. «Froome and Wiggins finish on Vuelta podium». Cycling Weekly (IPC Media), 2011. gada 11. septembris. Skatīts: 2012. gada 4. jūlijs.
  6. ↑ «Wiggins, Froome strike a blow for British cycling in France». Sports Illustrated. 2012. gada 7. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. jūlijs.
  7. ↑ «Rio Olympics 2016: Chris Froome wins bronze in men's time trial». BBC. 2016. gada 10. augusts. Skatīts: 2016. gada 10. augusts.
  8. ↑ «Olympic Cycling: Rio 2016 men's road race preview». skysports.com. Skatīts: 2016. gada 5. augusts.
  9. ↑ Jack Elton-Walters. «Greg Van Avermaet wins Rio 2016 Olympic men's road race». Cycling Weekly, 2016. gada 6. augusts. Skatīts: 2016. gada 6. augusts.
  10. ↑ «Chris Froome to skip Giro d'Italia to focus on Tour de France». BBC Sport. 2019. gada 2. janvāris.
  11. ↑ «Chris Froome adds Tour de Yorkshire to 2019 race programme».
  12. ↑ «Chris Froome adds Tour of the Alps to pre-Tour de France race programme».
  13. ↑ «Chris Froome out of Tour de France after 'very serious' crash». BBC Sport. 2019. gada 12. jūnijs.
  14. ↑ «Team Ineos cyclist in intensive care after suffering serious injuries in crash». BBC Sport. 2019. gada 12. jūnijs.
  15. ↑ Paul MacInnes. «Chris Froome out of Tour de France after suffering multiple fractures in crash». The Guardian, 2019. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 12. jūnijs.
  16. ↑ https://twitter.com/TeamINEOS/status/1157546643908153345
  17. ↑ «Chris Froome aiming to race again in 2019». cyclingnews.com (angļu). Skatīts: 2020-02-18.
  18. ↑ «Nine years late, Chris Froome gets his Vuelta trophy». CyclingTips (en-US). 2020-11-09. Skatīts: 2020-11-09.
  19. ↑ Daniel Benson. «Chris Froome leaves Ineos for Israel Start-Up Nation». Cyclingnews.com (Future plc), 2020. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 9. jūlijs.
  20. ↑ «Leadership and long-term contract keys to Froome move». VeloNews (Pocket Outdoor Media). 2020. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 9. jūlijs.

Piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ No 2019. gada 1. maija komandas sponsorēšanu no Sky plc pārņēma Ineos.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta tituli
Priekštecis:
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Bredlijs Viginss
Valsts karogs: Itālija Vinčenco Nibali 		Tour de France uzvarētājs
2013
2015—2017 		Pēctecis:
Valsts karogs: Itālija Vinčenco Nibali
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Geraints Tomass
Priekštecis:
Valsts karogs: Nīderlande Toms Dimulēns 		Giro d'Italia uzvarētājs
2018 		Pēctecis:
Valsts karogs: Ekvadora Ričards Karapass

1999.—2001. un 2003.—2004. gadā balvas atsauktas dopinga lietošanas dēļ

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kriss_Frūms&oldid=4150295"