Krievijas Federācijas valdība

Krievijas Federācijas valdība (krievu: Правительство Российской Федерации) ir Krievijas augstākā federālā izpildinstitūcija. Tā ir atbildīga par federālās politikas īstenošanu un federālās izpildvaras darbību koordinēšanu.

Krievijas valdības struktūra ir mainījusies kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Arī valsts politiskā sistēma un varas sadalījums ir attīstījušies, balstoties uz jauno Krievijas Federācijas Konstitūciju, kas tika pieņemta 1993. gadā.

Nākamā Krievijas Federācijas valdība tika izveidota 2020. gada 21. janvārī, tās premjerministrs ir Mihails Mišustins. 2024. gada 14. maijā tika apstiprināta Mišustina otrā valdība. Premjerministrs ir valdības vadītājs un atbild par valdības kopējo darbību. Premjerministru ieceļ prezidents ar Valsts domes (parlamenta apakšpalātas) apstiprinājumu.

Katrs federālais ministrs vada savu ministriju, kas ir atbildīga par konkrētām valsts pārvaldes jomām, piemēram, aizsardzību, iekšlietām, ārlietām, veselības aprūpi, izglītību un citām.

Krievijas valdība darbojas ciešā sadarbībā ar Krievijas prezidentu, sapulci (parlamentu) un tiesu varu. Prezidentam ir plašas pilnvaras attiecībā uz valdību, tostarp tiesības ieceļot un atcelt premjerministru, kā arī ierosināt valdības sastāva izmaiņas.

Kritika

Viens no galvenajiem pārmetumiem ir pārmērīgā varas centralizācija prezidenta un izpildvaras rokās. Pārvaldības sistēma ir strukturēta tā, ka lēmumi bieži tiek pieņemti visaugstākajā līmenī, bez plašām publiskām diskusijām un neņemot vērā ekspertu un sabiedrības viedokļus. Tas noved pie vājas vietējās pašpārvaldes un ierobežotas reģionu autonomijas. Tas rada labvēlīgu vidi korupcijai un varas ļaunprātīgai izmantošanai.

Krievijas valdība tiek apsūdzēta politiskās konkurences apspiešanā un opozīcijas ierobežošanā. Politiskie oponenti bieži saskaras ar arestiem, kriminālvajāšanu un cita veida spiedienu. Tā tiek kritizēta par sistemātiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp politisko aktīvistu, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu.

Valdības ārpolitika tiek kritizēta par agresīvu rīcību starptautiskajā arēnā, piemēram, saistībā ar iebrukumu Ukrainā.