Krievu alfabēts
Krievu alfabēts mūsdienu krievu valodas alfabēts un ir veidots uz kirilicas rakstu sistēmas pamata. Ieviests ap 988. gadu laikā, kad Kijevas Krievzeme tika pievērsta kristietībai.
Kopš 1942. gada. alfabētā ir 33 burti. No 1918. g., kad tika veikta pēdējā nozīmīgā krievu valodas pareizrakstības reforma, līdz 1942. gadam Е un Ё tika uzskatīti par viena un tā paša burta diviem variantiem.
| А а | Б б | В в | Г г | Д д | Е е | Ё ё |
| Ж ж | З з | И и | Й й | К к | Л л | М м |
| Н н | О о | П п | Р р | С с | Т т | У у |
| Ф ф | Х х | Ц ц | Ч ч | Ш ш | Щ щ | Ъ ъ |
| Ы ы | Ь ь | Э э | Ю ю | Я я |
Alfabēts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krievu valodas alfabēts ir šāds:
| Lielais burts |
Mazais burts |
Nosaukums (krieviski) |
Vecais nosaukums[1] |
IPA vērtība |
Alofoni un pozicionālā maiņa |
Latviskā atbilstība (pamatfonēmai) |
Unicode pozīcija |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| А | а | а [a] |
азъ [as] |
/a/ | /æ/, /ɨ/, /ə/, /ɐ/ | a vārdā varde | U+0410 / U+0430 |
| Б | б | бэ [bɛ] |
буки [ˈbu.kʲɪ] |
/b/ vai /bʲ/ | b vārdā biete | U+0411 / U+0431 | |
| В | в | вэ [vɛ] |
вѣди ['vʲe.dʲɪ] |
/v/ vai /vʲ/ | /f/[2] | v vārdā vārds | U+0412 / U+0432 |
| Г | г | гэ [gɛ] |
глаголь [glɐˈgolʲ] |
/g/ | g vārdā galva | U+0413 / U+0433 | |
| Д | д | дэ [dɛ] |
добро [dɐˈbro] |
/d/ vai /dʲ/ | d vārdā diena | U+0414 / U+0434 | |
| Е | е | е [jɛ] |
есть [jesʲtʲ] |
/je/ vai / ʲe/ | /ɛ/, /e/, /ɪ/, /ɨ/ | je vārdā jenots | U+0415 / U+0435 |
| Ё | ё | ё [jo] |
- | /jo/ vai / ʲo/ | jo vārdā majorāns | U+0401 / U+0451 | |
| Ж | ж | жэ [ʐɛ] |
живѣте [ʐɨˈvʲe.tʲɪ] |
/ʐ/ | ž vārdā žagata[3] | U+0416 / U+0436 | |
| З | з | зэ [zɛ] |
земля [zʲɪˈmlʲa] |
/z/ vai /zʲ/ | z vārdā zaķis | U+0417 / U+0437 | |
| И | и | и [i] |
иже [ˈi.ʐɨ] |
/i/ vai / ʲi/ | /ɨ/ | i vārdā ilgs | U+0418 / U+0438 |
| Й | й | и краткое [i ˈkra.tkə.ɪ] |
и съ краткой [ɪ s ˈkra.tkəj] |
/j/ | j vārdā jūra | U+0419 / U+0439 | |
| К | к | ка [ka] |
како [ˈka.kə] |
/k/ vai /kʲ/ | k vārdā kāja | U+041A / U+043A | |
| Л | л | эл vai эль [el] vai [elʲ] |
люди [ˈlʲʉ.dʲɪ] |
/l/ vai /lʲ/ | l vārdā lampa | U+041B / U+043B | |
| М | м | эм [ɛm] |
мыслѣте [mɨ.ˈsʲlʲe.tʲɪ] |
/m/ vai /mʲ/ | m vārdā malt | U+041C / U+043C | |
| Н | н | эн [ɛn] |
нашъ [naʂ] |
/n/ vai /nʲ/ | n vārdā nakts | U+041D / U+043D | |
| О | о | o [o] |
онъ [on] |
/o/ | /ə/, /ɐ/, /ɵ/ | o vārdā orgāns | U+041E / U+043E |
| П | п | пэ [pɛ] |
покой [pɐˈkoj] |
/p/ vai /pʲ/ | p vārdā pats | U+041F / U+043F | |
| Р | р | эр [ɛr] |
рцы [rtsɨ] |
/r/ vai /rʲ/ | r vārdā rasa | U+0420 / U+0440 | |
| С | с | эс [ɛs] |
слово [ˈslo.və] |
/s/ vai /sʲ/ | s vārdā saule | U+0421 / U+0441 | |
| Т | т | тэ [tɛ] |
твердо [ˈtvʲɛ.rdə] |
/t/ vai /tʲ/ | t vārdā taure | U+0422 / U+0442 | |
| У | у | у [u] |
укъ [uk] |
/u/ | /ʊ/, /ʉ/ | u vārdā upe | U+0423 / U+0443 |
| Ф | ф | эф [ɛf] |
фертъ [fʲɛrt] |
/f/ vai /fʲ/ | f vārdā filma | U+0424 / U+0444 | |
| Х | х | ха [xa] |
хѣръ [xʲɛr] |
/x/ | h vārdā halva | U+0425 / U+0445 | |
| Ц | ц | це [tsɛ] |
цы [tsɨ] |
/ts/ vai /tsʲ/ | c vārdā cālis | U+0426 / U+0446 | |
| Ч | ч | че [tɕɛ] |
червь [tɕɛrfʲ] |
/tɕ/ | č vārdā čiekurs | U+0427 / U+0447 | |
| Ш | ш | ша [ʂa] |
ша [ʂa] |
/ʂ/ | š vārdā šķauda [4] | U+0428 / U+0448 | |
| Щ | щ | ща [ɕɕa] |
ща [ɕtɕa] |
/ɕɕ/ | nav tiešas atbilstības |
U+0429 / U+0449 | |
| Ъ | ъ | твёрдый знак [ˈtvʲо.rdɨj znak] |
еръ [jɛr] |
/-/[5] | nav tiešas atbils |
U+042A / U+044A | |
| Ы | ы | ы [ɨ] |
еры [jɪˈrɨ] |
[ɨ] | nav tiešas atbilstības |
U+042B / U+044B | |
| Ь | ь | мягкий знак [ˈmʲækʲɪj znak] |
ерь [jerʲ] |
/ ʲ/[6] | (vajadzigs, lai izdarit butu mikstak; ļ — "ль") | U+042C / U+044C | |
| Э | э | э [ɛ] |
э оборотное [ˈɛ ə.bɐˈro.tnə.ɪ] |
/e/ | /ɛ/, /ɪ/ | e vārdā egle | U+042D / U+044D |
| Ю | ю | ю [ju] |
ю [ju] |
/ju/ vai / ʲu/ | /jʉ/ | ju vārdā junda | U+042E / U+044E |
| Я | я | я [ja] |
я [ja] |
/ja/ vai / ʲa/ | ja vārdā jaka | U+042F / U+044F | |
| 1918. g. reformā atceltie burti | |||||||
| І | і | - | і десятеричное [i] |
/i/ or / ʲi/ | |||
| Ѳ | ѳ | - | ѳита [fʲɪˈta] |
/f/ vai /fʲ/ | |||
| Ѣ | ѣ | - | ять [jætʲ] |
/je/ vai / ʲe/ | |||
| Ѵ | ѵ | - | ижица [ˈi.ʐɨ.tsə] |
/i/ vai / ʲi/ | |||
| kopš 18. gs. nelietotie burti | |||||||
| Ѕ | ѕ | - | зѣло [ˈzʲɛ.lə] |
/dz/, /z/ vai /zʲ/ | |||
| Ѯ | ѯ | - | кси [ksʲi] |
/ks/ vai /ksʲ/ | |||
| Ѱ | ѱ | - | пси [psʲi] |
/ps/ vai /psʲ/ | |||
| Ѡ | ѡ | - | омега [ɐˈmʲɛ.gə] |
/o/ | |||
| Ѫ | ѫ | - | юсъ большой [jus bɐlʲˈʂoj] |
/u/,/ju/ vai / ʲu/ | |||
| Ѧ | ѧ | - | юсъ малый [jus ˈmɑ.lɨj] |
/ja/ vai / ʲa/ | |||
| Ѭ | ѭ | - | юсъ большой іотированный [jus bɐlʲˈʂoj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj] |
/ju/ vai / ʲu/ | |||
| Ѩ | ѩ | - | юсъ малый іотированный [jus ˈmɑ.lɨj jɪˈtʲi.rə.vən.nɨj] |
/ja/ vai / ʲa/ | |||
- Piezīmes un atsauces
- ↑ Līdz apm. 1900.g. burtu nosaukumiem tika lietoti baznīcslāvu valodas vārdi. Šeit doti pirmsreformas ortogrāfijā.
- ↑ Pirms cita nebalsīga līdzskaņa.
- ↑ Latviešu valodā tikai pirms cita palatāla līdzskaņa, citās pozīcijās latviešu valodā fonēma /ʒ/
- ↑ Latviešu valodā tikai pirms cita palatāla līdzskaņa, citās pozīcijās latviešu valodā fonēma /ʃ/
- ↑ Zīme, kas norāda, ka pirms tās esošais līdzskanis nav palatalizējams.
- ↑ Norāda uz iepriekšējā līdzkaņa palatalizāciju.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu alfabēts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
|