Khadga Prasāds Sarma Olī

Khadga Prasāds Sarma Olī खड्गप्रसाद शर्मा ओली Oficiālais portrets, 2018 Personīgā informācija Dzimis 1952. gada 22. februārī (72 gadi) Āthrai, Tērathuma,  Nepāla Pilsonība  Nepāla

Valsts amati Nepālas premjerministrs Amatā 2018. gada 15. februāris — 2021. gada 13. jūlijs

Nepālas premjerministrs Amatā 2015. gada 12. oktobris — 2016. gada 4. augusts

Nepālas premjerministra vietnieks Amatā 2006. gada 2. maijs — 2007. gada 1. aprīlis

Nepālas ārlietu ministrs Amatā 2006. gada 2. maijs — 2007. gada 1. aprīlis

Nepālas iekšlietu ministrs Amatā 1994. gada 30. novembris — 1995. gada 12. septembris

Politiskie amati Nepālas komunistiskās partijas (apvienotās marksistu ļeņinistu) priekšsēdētājs Amata sākums 2021. gada 8. marts

Nepālas komunistiskā partijas priekšsēdētājs Amatā 2018. gada 17. maijs — 2021. gada 8. marts

Nepālas komunistiskās partijas (apvienotās marksistu ļeņinistu) priekšsēdētājs Amatā 2014. gada 14. jūlijs — 2018. gada 17. maijs

Khadga Prasāds Sarma Olī (खड्गप्रसाद शर्मा ओली; Khadga Prasad Sharma Oli; dzimis 1952. gada 22. februārī), plašāk pazīsatms kā K. P. Oli (केपी ओली), ir Nepālas politiķis. Viņš ir bijis Nepālas premjerministrs no 2015. līdz 2016. gadam un no 2018. līdz 2021. gadam. Pirms tam viņš ir bijis ārlietu ministrs un iekšlietu ministrs. Olī ir Nepālas komunistiskās partijas (apvienotās marksistu ļeņinistu) priekšsēdētājs.

Khadga Prasāds Sarma Olī piedzima 1952. gada 22. februārī Nepālas austrumu Pirmās provinces Tērathuma apriņķa Āthrai pašvaldībā nabadzīgu Kumai Brāminu zemnieku ģimenē kā vecākais bērns. Olī izaudzināja vecāmāte pēc tam, kad četru gadu vecumā viņa māte nomira no bakām. Viņš pabeidza pamatskolu Tērathumā, un vēlāk 1962. gadā pārcēlās uz Džhapas dienvidaustrumu apriņķi. Viņš izglītību beidza ar 9. klasi Himalaju vidusskolā Damakā, Džhapā.

Politisko karjeru K. P. Olī sāka 1966. gadā, pretojoties tolaik pastāvošajai bezpartijiskajai Panchayat sistēmai. 1970. gada februārī viņš pievienojās Nepālas komunistiskajai partijai (Pushpa Lal). Viņa partija bija iesaistīta pazemojošā politikā, piemēram, izspiešanā, nevainīgu cilvēku nogalināšanā, izpirkšanas maksas pieprasīšanā, un 1970. gadā Olī pirmo reizi tika arestēts. Gadu vēlāk viņš kļuva par partijas apriņķa komitejas locekli, un 1972. gadā par Džhapas kustības organizācijas komitejas vadītāju. 1973. gadā Olī ieslodzīja cietumā, apsūdzot viņu slepkavībā. Pēc atbrīvošanas no cietuma 1987. gadā viņš kļuva par Nepālas komunistiskās partijas (marksistu ļeņinistu) Centrālās komitejas locekli, un līdz 1990. gadam bija Lumbini zonas atbildīgais loceklis.

1990. gadā pēc Panchayat režīma krišanas un demokrātijas atjaunošanas Khadga Prasāds Sarma Olī kļuva par NKP (MĻ) un Apvienotās kreisās frontes pastāvīgās Centrālkomitejas locekli. 1991. gadā viņš tika ievēlēts parlamentā no Džhapas 6. vēlēšanu apgabala. Tajā pašā gadā Olī kļuva par Visas Nepālas demokrātiskās jaunatnes asociācijas dibinātāju un pirmo prezidentu. 1992. gadā viņš kļuva par Nepālas komunistiskās partijas (apvienotās marksistu ļeņinistu) ārzemju nodaļas priekšsēdētāju. Viņš pārstāvēja parlamentu Starpparlamentārās savienības 87. konferencē Kamerūnā un 88. konferencē Zviedrijā, un kā SPS loceklis bija novērotājs ASV prezidenta vēlēšanās. 1993. gadā Olī kļuva par Reklāmas nodaļas priekšnieku. 1994. gadā Olī tika atkārtoti ievēlēts parlamentā no Džhapas 6. vēlēšanu apgabala. No 1995. līdz 2008. gadam viņš vadīja partijas parlamentāro nodaļu.

No 1994. gada 30. novembra līdz 1995. gada 12. septembrim Khadga Prasāds Sarma Olī bija iekšlietu ministrs Mana Mohana Adhikari mazākuma valdībā.

1999. gadā K. P. Olī tika ievēlēts parlamentā no Džhapas 2. vēlēšanu apgabala un no Džhapas 6. vēlēšanu apgabala. No 1999. līdz 2002. gadam viņš bija opozīcijas līderis parlamentā. 2000. gadā Olī kļuva par Āfrikas un Āzijas tautu solidaritātes organizācijas prezidentu. 2001. gadā karalis Gjanendra atlaida parlamenta Pārstāvju Palātu.

2006. gada sākumā valstī notika streiki un plaši protesti, ko vadīja septiņu partiju alianse, prasot atjaunot parlamentu un jaunas valdības izveidošanu. Karalis beidzot piekāpās, un 30. aprīlī par premjerministru kļuva Giridža Prasads Koirala. 2. maijā Khadga Prasāds Sarma Olī kļuva par ārlietu ministru un premjerministra vietnieku, šos pienākumus pildot līdz 2007. gada 1. aprīlim.

Pēc monarhijas atcelšanas un laicīgās republikas izveidošanās 2008. gadā notika 1. Satversmes sapulces vēlēšanas, lai pieņemtu jaunu konstitūciju, bet Olī tajā netika ievēlēts. 2009. gada NKP (AMĻ) priekšsēdētāja vēlēšanās viņš tika izvirzīts kar kandidātu, bet netika ievēlēts. 2. Satversmes sapulces vēlēšanās 2013. gadā Olī tika ievēlēts no Džhapas 7. apgabala. 2014. gada 4. februārī viņš tika ievēlēts NKP (AMĻ) parlamenta frakcijas priekšsēdētāja amatā. 14. jūlijā NKP (AMĻ) 9. kongresā Olī , pārspējot Madhavu Kumaru Nepalu, tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju.

Pēc septiņu gadu darba 2015. gada 20. septembrī beidzot tika pieņemta jaunā Nepālas konstitūcija, saskaņā ar kuru valstī bija paredzētas jaunas vēlēšanas. 10. oktobrī premjerministrs Sušils Koirala atkāpās no amata. Tajā pašā dienā NKP (AMĻ) ar citu kreiso partiju atbalstu šim amatam izvirzīja Olī. 11. oktobrī viņš tika ievēlēts par premjerministru. 12. oktobrī viņš nodeva zvērestu, kļūstot par 38. Nepālas premjerministru. vvaldības laikā bija jārisina postošu zemestrīču sekas, starpnacionāli vardarbīgi konflikti un pirmās nepieciešamības preču deficīts.

2016. gada 13. jūlijā Nepālas komunistiskā partija (maoistu centriskā) ar Nepālas kongresa atbalstu atteicās atbalstīt esošo koalīcijas valdību, pārmetot K. P. Olī savu pienākumu nepildīšanu pēc jaunās konstitūcijas un miera procesa, kā arī neapmierinošu atjaunošanas darbu veikšanu pēc zemestrīces. 8 ministri, tai skaitā premjerministra vietnieks, atkāpās no saviem amatiem. Tika gaidīts, ka arī Olī pats atkāpsies no premjerministra amata, tomēr, pēc tikšanās ar citiem koalīcijas partneriem, Olī pieprasīja parlamentam uzticības balsojumu. 21. jūlijā parlamentā sākās diskusijas par neuzticības izteikšanu, kas ilga trīs dienas, kuru laikā no valdības atbalsta atteicās divas partijas. Negaidot gaidāmo negatīvo balsošanas iznākumu, 24. jūlijā Olī paziņoja par atkāpšanos no premjerministra amata. 3. augustā parlaments par jauno premjerministru ievēlēja Nepālas maoistu Puspu Kamalu Dāhālu, kurš 4. augustā nodeva zvērestu un stājās amatā.

2017. gada parlamenta vēlēšanās NKP (AMĻ) un NKP (MC) apvienība ieguva vairākumu. 2018. gada 15. februārī, pēc parlamenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas atkāpās premjerministrs Sers Bahādurs Deuba, un par jauno premjerministru tika ievēlēts Khadga Prasāds Sarma Olī.^[1] 2018. gada 17. maijā Nepālas komunistiskā partija (apvienotā marksistu ļeņinistu) apvienojās ar Nepālas komunistisko partiju (maoistu centrisko), dibinot jaunu Nepālas komunistisko partiju (NKP). Par tās priekšsēdētāju ievēlēja K. P. Olī .

Olī valdība 2020. gada decembrī ierosināja Pārstāvju palātas likvidāciju un aicināja rīkot jaunas vēlēšanas 2021. gada 30. aprīlī un 10. maijā; prezidente Bidhja Devi Bhandari šo ierosinājumu atbalstīja. Olī spēra šo soli pēc virknes nesaskaņu valdošajā NKP. 2021. gada 23. februārī Augstākā tiesa atcēla šo Olī lēmumu un aicināja atjaunot Pārstāvju palātu un sasaukt Parlamenta sēdi 13 dienu laikā. Olī pieņēma Augstākās tiesas spriedumu, un 7. martā aicināja sasaukt parlamentu.

2021. gada 8. martā Nepālas Augstākā tiesa paziņoja, ka nosaukuma Nepālas komunistiskā partija (Nepal Communist Party) piešķiršana, apvienojoties NKP (AMĻ) un NKP (MC), un līdz ar to pati apvienošanās ab initio ir spēkā neesoša, jo šis nosaukums jau bija pirms tam piešķirts Riši Katela vadītajai partijai. Pieņemot lēmumu, abas NKP priekšgājējas puses tika atdzīvinātas sākotnējā stāvoklī tieši pirms apvienošanās, tātad sadalījās Nepālas komunistiskajā partijā (apvienotajā marksistu ļeņinistu) un Nepālas komunistiskajā partijā (maoistu centriskajā). Khadga Prasāds Olī palika par NKP (AMĻ) priekšsēdētāju. 5. maijā NKP (MC) ministri atsauca savu atbalstu NKP (MC) Olī valdībai, tādējādi pārvēršot to par mazākuma valdību. 10. maijā Olī neieguva uzticības balsojumu Pārstāvju palātā. Viņš turpināja pildīt premjerministra amatu, līdz prezidente ieceļ citu premjerministru.

2021. gada 13. maijā prezidente Bidhja Devi Bhandari iecēla Khadgu Prasādu Olī par premjerministru trešo reizi, lai gan tas bija mazākuma premjerministrs, jo neviena no opozīcijas partijām nevarēja izveidot vairākuma valdību. Pēc tam, kad prezidente 2021. gada 22. maija pusnaktī atlaida Pārstāvju palātu, Olī valdība kļuva par pagaidu valdību, līdz tiktu sarīkotas jaunas vēlēšanas (12 un 19. novembrī).

12. jūlijā Augstākā tiesa izskatīja opozīcijas alianses iesniegtos rakstus pret Pārstāvju palātas likvidāciju; Augstākā tiesa paziņoja, ka prezidentes Bidjas Devi Bhandari lēmums pēc premjerministra Olī ieteikuma atlaist Pārstāvju palātu bija nelikumīgs, un lika 28 stundu laikā par premjerministru iecelt Nepālas Kongresa prezidentu Seru Bahāduru Deubu. Deuba stājās premjerministra amatā 13. jūlijā.

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Khadga Prasāds Sarma Olī.