Kauja pie Skodas (1259)

Kauja pie Skodas (1259)
Daļa no Lietuvas krusta kariem
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās karagājienā no Kuldīgas (kartē — Goldingen) uz dienvidiem.
Datums 1259. gada vidū Vieta Luknes ciems, 6 km uz dienvidrietumiem no Skodas[1] 56°14′11″N 21°26′26″E / 56.23639°N 21.44056°E / 56.23639; 21.44056Koordinātas: 56°14′11″N 21°26′26″E / 56.23639°N 21.44056°E / 56.23639; 21.44056 Iznākums Žemaišu uzvara
Karotāji
Žemaiši	Livonijas ordenis, Kurši
Komandieri un līderi
Almins	Bernhards no Hārenes
Spēks
3000	nav zināms
Zaudējumi
nav zināms	33 bruņinieki nogalināti

1259. gada kauja pie Skodas notika 1259. gada vidū, pēc miera līguma notecēšanas starp žemaišiem un Livonijas ordeni.

1256./1257. gada kaujā pie Klaipēdas žemaiši uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku. 1256. gada beigās Žemaitijas kunigaiši rīkoja lielas dzīres, kurās viņu vadonis Almins (?) aicināja doties uz Kursu un izdzīt no turienes kristiešus. Viņu priesteris ar upurēšanas palīdzību pareģoja kara veiksmi, ar nosacījumu, ka trešdaļa no gūtā laupījuma jāatdod dieviem. Karagājienam sapulcējās ap 3000 žemaišu karavīru. Kuldīgas komturs aicināja palīgā ordeņa brāļus, vāciešus un kuršus no Klaipēdas. Kad Klaipēdas karadraudze ieradās Kuldīgā, krusta karotāji Klaipēdas komtura Bernharda no Hārenes vadībā devās pakaļ žemaišiem, kas ar Kursā iegūto laupījumu devās mājup.

Abi karaspēki sastapās pie kuršu Skodas pils (tagad pilsēta Klaipēdas apriņķī netālu no Latvijas-Lietuvas robežas). Pirmie uzbruka krusta karotāji komtura Bernharda vadībā, bet sastapa niknu žemaišu pretestību. Daļa no kuršu karavīriem atstāja kaujas lauku, ordeņa karaspēks cieta sakāvi, kurā krita 33 bruņinieki, arī Klaipēdas komturs Bernhards. Žemaiši pateicās dieviem par dāvāto uzvaru.

• Livonijas krusta kari