KONE

KONE Oyj
Tips	Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma	mašīnbūve
Dibināts	1910. gads
Galvenais birojs	Espo,  Somija
Galvenās personas	Anti Herlins, Mati Alahuhta
Produkti	lifti, eskalatori, automātiskās durvis
Darbinieki	52 104 (2016. gadā)
Tīmekļa vietne	kone.com

KONE Oyj ir starptautisks inženierijas un apkalpošanas uzņēmums, kura galvenais birojs atrodas Espo, Somijā. Tas ir ceturtais lielākais liftu un eskalatoru ražotājs pasaulē,^[1] Kone arī piedāvā automātiski atveramas durvis un vārtus. Uzņēmums veic arī šo iekārtu apkalpošanas un modernizācijas darbus. Kopš 1924. gada uzņēmumu kontrolē viena no Somijas bagātākajām ģimenēm Herlini; viņi arī ieņem direktoru padomes priekšsēdētāja amatu. Kone somu valodā nozīmē "mašīna".

Uzņēmuma grupa ir organizēta divās biznesa līnijās: Service Business (apkalpošanas bizness) un New Equipment Business (jaunu iekārtu bizness). Ģeogrāfiski KONE ir sadalīts četrās zonās: Amerika; Āzija un Klusais okeāns, Vidējie Austrumi un Āfrika; Eiropa; Lielā Ķīna.

Kone B klases akcijas tiek kotētas biržā Nasdaq Helsinki. Lielākie akcionāri (2024. gada septembrī): Anti Herlins (23,35 % kapitāldaļu, 62,43 % balss tiesību), Polttina Oy (3,26 %), Wipuren varainhallinta Oy (3,09 %).^[2]

1908. gadā Helsinkos bijušajos staļļos tika izveidota mašīnu darbnīca Tamro, kurā remontēja un atjaunoja dažādas iekārtas. 1910. gada 27. oktobrī Tamro īpašnieki apvienojās uzņēmumā Kone, bet vēlāk pārdeva savu biznesu Somijas vadošajam elektrodzinēju un iekārtu ražotājam Ab Gottfr. Strömberg Oy. Kone pārvietojās uz Strömberg rūpnieciskajiem īpašumiem un veica Strömberg agrāk iegādāto dzinēju atjaunošanu un pārdošanu ar KONE nosaukumu. Stromberg bija liftu importēšanas licence no Zviedrijas uzņēmuma Graham Brothers, kuru tā nodeva Kone. Pirmā pasaules kara laikā uzņēmums piegādāja Krievijas armijai munīciju, kas deva lielu ienākumu pieaugumu.

Pēc Somijas neatkarības iegūšanas beidzās Graham Brothers licence. Strömberg visu liftu nodaļu pievienoja Kone. 1919. gadā Kone sāka pati savu liftu izgatavošanu un uzstādīšanu. Tā kā pēckara Somijā bija mazs pieprasījums pēc liftiem, uzņēmums ražoja dažādus patēriņa preces, piemēram, karbīda lampas, kafijas dzirnaviņas, slidas.

Līdz 1924. gadam ekonomika bija atkopusies, un Kone pārdeva jau 100 liftus gadā. Savukārt mātes uzņēmums Strömberg bija tuvu bankrotam, un Kone tika pārdota Haraldam Herlinam. 1927. gadā Kone pārvietojās uz lielākām telpām bijušajā margarīna fabrikā. Ražošana pieauga līdz 320 liftiem 1928. gadā. 1930. gadu Lielā Depresija pārdošanu samazināja līdz 1924. gada līmenim. 1933. gadā Kone sāka rūpniecisko celtņu, kā arī elektrodzinēju ražošanu. Vēlāk sāka ražot arī telferus, konveijerus un konveijeru sistēmas.

Otrajā pasaules karā Kone piegādāja armijai munīciju un koksnes gāzģeneratorus transportlīdzekļiem. Pēc Helsinku bombardēšanas un rūpniecisko celtņu pieprasījuma pieauguma Kone celtņu ražotni 1943. gadā pārcēla uz 55 km attālo Hivinkē.

Pēc kara beigām Somijai bija jāmaksā reparācijas Padomju Savienībai. No 1945. līdz 1952. gadam KONE uz PSRS nosūtīja 108 liftus, 202 rūpnieciskos celtņus un 265 elektriskās vinčas, kurus apmaksāja Somijas valdība. Arī pēc reparāciju programmas beigām uzņēmums uz PSRS turpināja eksportēt savu produkciju. Pašas Somijas būvniecības nozare pēc kara neatkopās vēl ilgu laiku, tāpēc iekšzemes pieprasījums pēc liftiem bija ļoti zems. Savukārt rūpniecībā bija nepieciešami celtņi un telferi. Tā kā Somijas ostas paplašinājās un modernizējās, Kone 1950. gadā sāka ražot ostu celtņus.

1950. gados Somijā beidzot sākās plaša būvniecība. Lielākām un augstākām celtnēm bija nepieciešamība liftiem izstrādāt attīstītākas kontroles sistēmas un automātiski atveramās durvis. 1957. gadā Zviedrijā tika atklāts pirmais ārzemju apakšuzņēmums AB Kone Hissar, kas nodarbojās ar liftu pārdošanu un apkalpošanu Zviedrijā. 1950. gados tika iegadāta Rāhes tērauda lietuve Raahen Teräsvalimo Oy.

1967. gadā Hivinkē tika atklāta moderna liftu ražotne, spēja ražot divreiz vairāk par Somijas pieprasījumu. 1968. gadā Kone iegādājās ASEA liftu biznesu, kurai bija filiāles arī Norvēģijā un Dānijā un bija lielāks par pašu Kone. 1969. gadā tika nopirkts Spānijas Eguren, 1970. gadā Austrijas Sowitsch, 1971. gadā Falconi Francijas filiāle, 1973. gadā VFR Hävemeier & Sander, 1974. gadā Anglijas Whitbread. 1974. gadā Kone iegādājās Westinghouse nerentablo Eiropas liftu biznesu. Četru gadu laikā panākot peļņu bijušajā Westinghouse biznesā, Kone kļuva pa vienu no pasaulē vadošajiem liftu ražotājiem kopā ar Otis, Schindler un Thyssen. Uzņēmumam laba izdevība radās, kad 1973.—1974. gada naftas krīzes laikā kuģu būvētājiem lielu tankkuģu būvēšanai bija nepieciešami jauni celtņi.

1980. gados Kone paplašinājās, iegādājoties uzņēmumus un ieejot jaunos ģeogrāfiskos tirgos. 1981. gadā kompānija nopirka ASV liftu ražotāju Armor Elevator Company, kas turpināja darboties neatkarīgi. Tika apgūtas jaunas nozares: elektroniskās medicīnas tehnoloģijas (KONE Instrument Division), koksnes kraušanas iekārtas celulozes un papīra rūpniecībai (KONE Wood), augstspiediena hidrauliskās cauruļsistēmas (GS-Hydro), kā arī citas mazākas. 1982. gadā tika iegādāta Navire Cargo Gear Oy; 1983. gadā tika nopirkta Apvienotās Karalistes MacGregor International; abas kompānijas tika apvienotas ar nosaukumu (MacGregor-Navire), kas nodarbojās ar kuģu iekraušanas risinājumiem. 1980. gados Kone Hivinkē izveidoja pētniecisko laboratoriju, lai neatpaliktu jaunu produktu izveidē.

1990. gadu sākumā, iestājoties globālai recesijai, tika nolemts paturēt tikai liftu, eskalatoru un automātisko durvju biznesu, pārējās nozares pārdodot. 1993. gadā Zviedrijā bāzētai starptautiskai grupai Incentive tika pārdota MacGregor-Navire. 1994. gadā GS-Hydro tika pārdota GSH International; KONE Wood pārdeva Austrijas Andritz AG; celtņu nozari apvienoja vienā uzņēmumā KCI Konecranes International un pārdeva Zviedrijas investīciju kompānijai Industri Kapital. 1995. gadā tika pārdota Kone medicīnas iekārtu nodaļa ASV Thermo Clinical Labsystems; arī pārdots Raahen Teräsvalimo Oy. 1994. gada Kone iegādājās ASV ceturto lielāko liftu kompāniju Montgomery Elevator Company. Tika iegūtas atlikušās daļas Vācijas O&K Rolltreppen. Notika iespiešanās Ķīnas un Indijas tirgū.

1996. gadā Kone prezentēja lineāro dzinēju tehnoloģiju liftiem, kas ļāva izveidot mašīntelpu bez lielā paaugstinājuma virs šahtas un ietaupīt elektroenerģiju, salīdzinot ar hidrauliskiem liftiem. Ar jauno cēlējmašīnu EcoDisc un bezmašīntelpas liftu MonoSpace Kone bija pirmā pasaulē ar šādu tehnoloģiju. 1998. gadā tika noslēgta stratēģiska alianse ar Japānas Toshiba Elevator and Building Systems Corporation.

2002. gadā tika iegādāts par Kone lielāks Somijas konglomerāts Partek. 2003. gadā Kone nolēma paturēt tikai kravu iekraušanas biznesu, kas tika reorganizēts jaunā kompānijā Cargotec, bet pārējo pārdot. 2003. gadā somu investoru grupai tika pārdots bijušās Partek kaļķakmens pārstrādātājs Nordkalk. 2003. gadā Valmet mežizstrādes nodaļa tika pārdota Japānas Komatsu Forest; minerālvates izolācijas ražošanas uzņēmuma Paroc daļas, kas piederēja Partek, tika pārdotas pašam Paroc. 2004. gadā ASV kompānijai AGCO tika pārdots traktoru ražotājs Valtra, kā arī Sisu Diesel; Sisu Auto tika pārdots Somijas investoru grupai. 2004. gada beigās Kone Cargotec iegādājās globālo jūras kravu plūsmu risinājumu ražotāju MacGREGOR no Zviedrijas Industri Kapital un Gambro AB. 2004. gadā uzņēmums izstrādāja liftu tehnoloģiju KONE MaxiSpace, kas iztiek bez pretsvara, ļaujot palielināt kabīni tāda paša lieluma šahtā ar pretsvaru. 2007. gadā kompānija paziņoja , ka tā pārtrauc hidraulisko liftu ražošanu, pilnībā pārejot uz EcoSpace tehnoloģiju.

2005. gada 1. jūnijā Kone tika sadalīts divos uzņēmumos: liftu, eskalatoru un automātisko durvju bizness palika jaunajai KONE, bet pārējais tika atdalīts uzņēmumā Cargotec. 2005. gadā Kone iegādājās Stewart Moskal no Schindler Elevator. Februārī kopā ar Ķīnas Giant Elevator izveidots kopuzņēmums Giant Kone Elevator Company Ltd., kurā Kone iederēja 40 %. Aprīlī kopā ar Toshiba Elevator and Building Systems Corporation izveidots kopuzņēmums eskalatoru ražošanai Ķīnā, kurā Kone pieder 70 %. Decembrī iegādāti Malaizijas Fuji Lift & Escalator 80 % kapitāldaļu. 2006. gadā Francijā tika nopirkts uzņēmums Evin SAS. 2007. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas uzņēmumi: MIRO Elevators Limited (Kanāda), UAB Elektros Pavara ir Ko (Lietuva), RSU5 (Krievija), Florida Coast Elevator, Inc. (ASV). 2008. gadā nopirkti uzņēmumi: ARA Lyo (Francija), RPG Mantenimiento S.L. (Spānija), Arundel Elevator Company (ASV), International Elevator Company (ASV), TECAS S.A. (Spānija). 2009. gadā Kone ASV nopirka Fairway Elevator Compan un Excel Elevator Inc.

2010. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas uzņēmumi: ASBA Mantenimientos S.L (Spānija), Reliant Elevator Company (ASV), MARVI Elevator (Spānija), Virginia Elevator Company (ASV), kā arī Francijas automātisko durvju apkalpotājs ATPE-AMIB S.A. 2011. gadā no CNIM Canada tika nopirkts liftu un eskalatoru bizness. Palielināta daļa kopuzņēmumā GiantKONE līdz 80 %. 2012. gadā tika nopirkts ASV uzņēmums Eagle Elevator. 2013. gadā tika iegādāti uzņēmumi: Isralift (Izraēla), Ennis Lifts (Īrija). 2013. gada aprīlī Ķīnā, Kunšanā tika atvērta uzņēmuma lielākais ražošanas centrs KONE Park, kur izvietotas pētniecības un inženierijas telpas, trīs liftu ražotnes un viena eskalatoru rūpnīca. 2013. gadā KONE ieviesa UltraRope tehnoloģiju ar supervieglu trosi, kam serde veidota no oglekļa dzīslām. 2014. gadā tika nopirkts Itālijas uzņēmums Manutenzione Installazione Ascensori SpA. 2015. gadā tika iegādāti liftu apkalpošanas vai izplatīšanas uzņēmumi: Janzhoff Aufzüge GmbH (Vācija), British company Express Elevators Ltd. (Apvienotā Karaliste), Klostermann Aufzüge GmbH (Vācija), Lift Modus d.o.o. (Horvātija). Septembrī tika izveidota jauna tehnoloģiju un inovāciju nodaļa. Ķīnas KONE Park tika atklāts 36 stāvu (235,6 m) izmēģinājumu tornis. 2016. gadā tika nopirkti liftu uzņēmumi American Capital Elevator Services, American City Elevator Company. Februārī Kone noslēdza vienošanos ar IBM par Watson lietu interneta mākoņu platformas izmantošanu, kas vāktu datus no liftu sistēmām, analizēto tos, un prognozētu iespējamās problēmas. Augustā tika iegūti GiantKONE atlikušie 20 % kapitāldaļu. Iegūts vairākums Spānijas liftu uzņēmumā Citylift. Allenā, Teksasā tika atvērta pētniecības un attīstības centrs, kas apkalpotu Amerikas reģionu. 2016. gadā Kone Hamburgas Elbphilharmonie koncertzālē uzstādīja pasaulē pirmo izliektu eskalatoru. 2017. gada martā Titiri, Somijā tika atklāta pasaulē dziļākā liftu izmēģinājumu šahta (350 metru). 2017. gadā tika iegādāts Vācijas uzņēmums Alois Kasper GmbH, Honkongā tika nopirkts liftu apkalpošanas uzņēmums Shan On Engineering Company.

2020. gada 28. janvārī Kone paziņoja, ka Vācijas uzņēmumam ThyssenKrupp ir iesniedzis nesaistošu piedāvājumu, lai iegādātoss tā liftu tehnoloģiju biznesu. 17. februārī Kone nolēma neturpināt sarunas ar ThyssenKrupp.

1994. gada 8. novembrī tika dibināts KONE Elevators Oy meitasuzņēmums SIA KONE Lifti Latvija. Uzņēmums veic jaunu liftu, eskalatoru un pacēlāju uzstādīšanu un modernizāciju, kā arī esošo liftu, tai skaitā padomju laika un pirmskara, apkalpošanu.^[3]

• Oficiālā mājaslapa
• KONE Lifti Latvija

s d l Somijas OMX Helsinki 25 uzņēmumi Cargotec Elisa Fortum Huhtamäki Kemira Kesko Kojamo KONE Konecranes Mandatum Metsä Board Metso Neste Nokia Nokian Renkaat Nordea Orion Outokumpu Qt Group Sampo Stora Enso Tietoevry UPM Valmet Wärtsilä