Knuts Skujenieks

Knuts Skujenieks Personīgā informācija Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīga,  Latvija Miris 2022. gada 25. jūlijā (85 gadi) Tautība latvietis

Literārā darbība Nodarbošanās dzejnieks, tulkotājs Valoda latviešu Rakstīšanas laiks kopš 1950 Žanri dzeja, atdzeja, kritika Apbalvojumi Baltijas Asamblejas Balva (2008) Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Knuts Skujenieks (dzimis 1936. gada 5. septembrī, miris 2022. gada 25. jūlijā) bija latviešu dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists.

Dzimis 1936. gada 5. septembrī Rīgā rakstnieka Emīla Skujenieka ģimenē. Tēvs 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk izceļoja uz ASV. Pēc mātes nāves K. Skujenieks dzīvoja pie vecvecākiem Kurmenes pagasta Mūru dzirnavās. No 1942. līdz 1948. gadam mācījās Mūru pamatskolā, 1949. gadā pabeidza Taurkalnes septiņgadīgo skolu. No 1949. līdz 1950. gadam mācījās Jaunjelgavas vidusskolā, no 1951. līdz 1954. gadam — Rīgas 2. vidusskolā.

No 1954. līdz 1956. gadam K. Skujenieks studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē, 1956.—1961. gadā Maskavā Gorkija Literatūras institūtā.

1962. gada aprīlī viņu apcietināja un apsūdzēja par pretpadomju aģitāciju un propagandu, par neziņošanu par sarunu ar personu, kura stāstīja savas idejas par Latvijas atbrīvošanu. Notiesāts uz septiņiem gadiem stingra režīma kolonijā (Mordvijā, 1962.—1969. gads).^[1] Pēc atgriešanās no izsūtījuma 1972. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR padomju rakstnieku savienībā, 1978. gadā tika publicēta pirmā Skujenieka dzejoļu grāmata. 1989. gadā Skujenieku uzņēma Latvijas PEN klubā, tajā pašā gadā viņš kļuva par tā Rīgas nodaļas vadītāju. 1989. gada 6. jūnijā viņš tika reabilitēts.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš 1991.—2003. gadā bija Latvijas Psoriāzes biedrības valdes priekšsēdis, 1992. gadā kļuva par Latvijas P.E.N. kluba priekšsēdi, organizācijai pārceļot centru no Stokholmas uz Rīgu. Pēc pārtraukuma (1995—1996) turpināja priekšsēža darbu līdz 2002. gadam. Kopš 2003. gada brīvas profesijas pārstāvis bez sabiedriskiem pienākumiem.

Viņa darbi ir atdzejoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu un citās valodās. Skujenieka dzejoļu krājumi ir izdoti Zviedrijā, Ukrainā un Armēnijā. Pats viņš ir atdzejojis no krievu, senebreju, ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, maķedoniešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
• Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
• Literatūras gada balva par labāko atdzejas grāmatu (2001) un par mūža ieguldījumu literatūrā (2010)
• Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis

• Lirika un balsis. Rīga: Liesma, 1978 [arī atdzeja]
• Iesien baltā lakatiņā. Rīga: Liesma, 1986.
• Sēkla sniegā. Dzejoļi 1963-1969. Rīga: Liesma, 1990.
• Mūsu dzīve nokalpotā. Rīga: Nordik, 2007.

Citi krājumi un izlases

• Kā putu zīmes. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
• Mūžīgs pusmēness. Rīga: Teātra anekdotes, 1993.
• Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm. Rīga, 1994.
• Patiesīgs, bet ne pilnīgs dzīvesstāsts ar 33 smukiem un nesmukiem dzejoļiem 33 gadu garumā. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
• Līdz kailai rokai. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [izlase]
• Parkā par solu. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
• Tagad es esmu Aleksandrs. Rīga: Neputns, 2006.
• Nekā personīga. Rīga: Neputns, 2010.
• Poga. Rīga: Neputns, 2011.
• Simts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2011.
• Kārtis: virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm [kopā ar Bruno Javoišu]. Rīga: Neputns, 2013.

• Paša austs krekls. Rīga: Liesma, 1987.

• Raksti 8 sējumos. Rīga: Nordik, 2003-2008.

• Genādijs Aihī. Paklanīšanās dziesmai. Rīga: Pētergailis, 2016 [krievu/čuvašu].
• Teika par Igora karagaitu (kopā ar U. Bērziņu). Rīga: Zinātne, 2014.
• Volts Vitmens. Zāles stiebri (līdzautors). Rīga: Neputns, 2011.
• Bengts Bergs. No meža tu esi nācis. Rīga: Mansards, 2008 [zviedru, kopā ar J. Kronbergu].
• Kipras dzeja (kopā ar U. Bērziņu). Rīga: Adria, 2007 [grieķu].
• Sigits Geda. Sokrats runā ar vēju. Rīga: Tapals, 2005 [lietuviešu].
• S.J. Ļecs. Nesaķemmētas domas: aforismi. R.: Tapals, 2004 [poļu].
• Dziesma, ej viegli pa manu sirdi: XX gs. Eiropas tautu dzeja oriģinālos un atdzejojumos. Rīga: Tapals, 2001.
• B. Andersens. Svantes dziesmas. Rīga: Atēna, 1999 [dāņu, prozas tekstu tulkojis P. Ankravs]
• Ingera Kristensena. Tauriņu ieleja. Rīga: Atēna, 1998 [dāņu].
• K. M. Belmans. Dziesmas, vīns un mazā nāve. Rīga: Nordik, 1997 [zviedru].
• 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs: Eiropas tautu tautasdziesmas. Rīga: 1995.
• Arfas vara: skandināvu viduslaiku balādes. Rīga: Nordik, 1994.
• E. Lēnrots. Kanteletara jeb somu tautas senās dziesmas un balādes. Rīga: Nordik, 1993.
• Dziesmu dziesma. Rīga: Zinātne, 1993 [senebreju].
• Zeme cēla zāli: lietuviešu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1986.
• Ābelīte: poļu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1984.
• Gustavs Frēdings. Ģitāra un ermoņika. Rīga: Liesma, 1983.
• Tilts pār Artu: grieķu tautasdziesmas. Rīga: Liesma, 1981.
• Gabriela Mistrāla. Vīnspiede. Rīga: Liesma, 1977 [spāņu].
• Janis Ricos. Liecinājumi. Rīga: Liesma, 1977 [grieķu].
• Aco Šopovs. Ugunsmīlestība. Rīga: Liesma, 1974 [maķedoniešu].
• N. Giljēns. Sensemaijā. Rīga: Liesma, 1974 [spāņu].
• Desanka Maksimoviča. Es prasu žēlastību. Rīga: Liesma, 1972 [serbu].
• Federiko Garsija Lorka. Kliedziens. Rīga: Liesma, 1971 [spāņu].
• O. Župančičs. Bezmiegs. Rīga: Liesma, 1971 [slovēņu].
• Lesja Ukrainka. Pērkona māsa. Rīga: Liesma, 1970 [ukraiņu].
• Pasaules tautu lirika. Rīga: LVI, 1959 [līdzautors].

• Igauniski — Läti uuema luule valimik. Eesti Raamat, Tallinn, 1997, p p. 166-183
• Islandiski — Vængstýfđir draumar. Hlér 1999, p.p.39—57
• Norvēģiski — Uten svaner uten sne. Dreyer. Oslo, 1986, p.p. 98-113
• Dāniski — 11 lettiske digtere. Husets Forlag / S.O.... Århus 1980, p.p. 95-101
• Zviedriski — Nặra röster över vatten. En bok för alla, 1997, p.p. 180-184
• Baltkrieviski — Latišskaja saveckaja paezija Tam.1. Mastackaja literatura. Minsk. 1984. p. P. 224-231
• Itāliski — Realismi a cupole d’oro. Prova d’autore, Catania. 1988. p.p. 247-252; Poetit d’Europa. 10 Maggio 2004. Libri Scheiwiller. Milano. 2004. p.p. 99-105
• Franciski — La littérature lettonne au XXe siécle. Nordik. Riga, 1997, p.p.41-47; Rose-Marie François. Pieds nus dans I’herbe. L’arbre a’paroles, p.p.102-119
• Čehiski — Les duší. Bohemika, Praha, 2001, p.p.118-120; 15x poezie lotyšsko fra, Praha. 2006, p.p. 21-29
• Vāciski — Riga im Waser. Tapals. Riga, 2004, p.p. 207-227; Sonnengeflecht, Nordik, Riga, 1997, p.p. 122-123
• Moldāviski (rumāniski) — Poetii letoni. Literaturã artistiche. Chişinău. 1983, p.p. 145-148
• Ukrainiski — Jurij Zavhorodņij. Z latvijsjkoho bereha. Kijiv. 1998, p.p. 213-235
• Krieviski — Molņija v kamņe. Tapals, Rīga. 2002, p.p. 37-65; Božij prijomiš. Daugava, Rīga. 2003, p.p. 4-52
• Angliski — All Birds know This. Tapals. Riga. 2001.p.p. 182-194
• Ārpus antoloģijām atsevišķas publikācijas arī bulgāru, gruzīnu, armēņu, azerbaidžānu, tatāru, kazahu, altajiešu, poļu, serbu, maķedoniešu, grieķu, čuvašu, somu, rumāņu, ungāru, nīderlandiešu, slovēņu, turku, ķīniešu u.c. valodās.

• Ett frö i snön [Sēkla sniegā]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: Fripress, 1991.
• Nasinņa v sņihu [Sēkla sniegā]. Ukraiņu valodā. Kiiv: Ukrainsjkij pisjmennik, 1994.
• Bitter hand, bitter mun [Rūgta roka, rūgta mute]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Edda, 2003.
• Aš esu toli viešejęs [Es pabiju tālos ciemos]. Lietuviešu valodā atdz. Vladas Braziūnas, Sigitas Geda, Jonas Strielkūnas. Vilnius: Lietuvos Rašytojų sajungos leidykla, 2004.
• Som ekens rot till vatten. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Torsby: Heidrun, 2008.
• Innego mosto nie będzie [Cita tilta vairs nebūs]. Poļu valodā atdz. Justyna Spychalska. Warszawa: Anagram, 2009.
• Корен в хоризонта [Sakne apvārsnī]. Bulgāru valodā atdz. Aksīnija Mihailova. Sofija: Foundation for Bulgarian Literature, 2009.
• Tornato da un altro mondo. Itāļu valodā atdz. Pietro Umberto Dini. Novi Ligure: Joker, 2010.
• Poga [viens dzejolis 33 valodās]. Rīga: Neputns, 2011.
• El botón y otros poemas [Poga un citi dzejoļi]. Itāļu valodā atdz. Pjetro Umberto Dini. Barcelona Digital, 2012.
• Un Seme Nella Neve [Sēkla sniegā]. Itāļu valodā atdz. Paolo Pantaleo. Ediciones Damocle, 2015.
• Samen im Schnee [Sēkla sniegā]. Vācu valodā atdz. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava/Klagenfurt: Wieser, 2016.
• Босые звезды [Basās zvaigznes]. Krievu valodā atdz. Olga Pētersone. Rīga: Pētergailis, 2016.
• Seed in Snow [Sēkla sniegā]. Angļu valodā atdz. Bitite Vinklers. BOA Editions, 2016.
• Мала моя батьківщина [Maza mana tēvu zeme]. Ukraiņu valodā atdz. Jurko Sadlovskis. Krok, 2016.
• ​Lyrik och Röster [Lirika un balsis]. Zviedru valodā atdz. Juris Kronbergs. Uppsala: Bokforlaget Edda, 2017.
• Seeme lume all [Sēkla sniegā]. Igauņu valodā atdz. Mats Trāts. Tallin: Libri Livoniae, 2018.
• All I Have Is Words. Angļu valodā atdz. Margita Gailitis. Guernica Editions, 2018.

• 101 dziesma par mīlestību 27 balsīs (Eiropas tautu folkloras izlase).
• Arfas vara (Skandināvijas tautu balādes).
• Dziesma, ej viegli pa manu sirdi ... (Go lightly over my heart, song ...)
• Eiropas dzejas antoloģijā ar 72 paraugiem oriģinālvalodās un to latviskajiem atdzejojumiem.
• Daži ievērojamākie tulkotie autori no kopkrājumiem un atsevišķām publikācijām: William Shakespeare (sonnets), Dante Alighieri (I Canto no “La Commedia Divina”), Walt Whitman, Carl Sendburg, Edgar Lee Masters. Benny Andersen (Dānija), Tomas Tranströmer (Zviedrija) Konstandinos Kavafis, Jorgos Seferis, Odiseas Elitis (Grieķija). Antonio Machado, Angel Ganivet (Spānija) César Vallejo (Peru) Léopold Sédar Senghor (Senegāla), Salvatore Quasimodo (Itālija) Nordahl Grieg, Olav H.Hauge, Rolf Jacobsen (Norvēģija) Aleksis Kivi, Eino Leino (Somija) Meczyslaw Jastrun, Konstanty Ildefons Galczyński (Polija) u.c. “Dziesmu Dziesma” — Vecās Derības “Zālamana Augstās dziesma” versija.
• Publikācijas avīzēs un žurnālos aptuveni 40 valodās: angliski, vāciski, franciski, zviedriski, islandiski, somiski, krieviski, baltkrieviski, ukrainiski, poliski, čehiski, serbiski, slovēniski, maķedoniski, rumāniski, ungāriski, itāliski, gruzīniski, igauniski, leitiski, armēniski u.c.

• Jānis Rokpelnis Smagi urbjas tinte: grāmata par Knutu Skujenieku. Rīga: Pētergailis, 2006.
• Intas Čaklās apcere “Ieskats Knuta Skujenieka dzejā” (Kopoto rakstu 8. Sējums), Rīga: Nordik, 2008.

Apbalvojumi:

• 1989.- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks;
• 1994.- Spānijas Katoļu Izabellas ordeņa komandors;
• 1996.- Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks;
• 1998.- Norvēģijas Karaliskā Nopelnu ordeņa bruņinieks;
• 1999.- Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeņa virsnieks;
• 1999.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks;
• 2001.- Barikāžu aizstāvja piemiņas zīme;
• 2006.- Ukrainas Rakstnieku savienības goda zīme;
• 2009.- Latvijas Atzinības krusta lielvirsnieks;
• 2009.- Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa bruņinieks (atkārtoti);
• 2014.- Polijas Kultūras ministrijas medaļa “Par nopelniem poļu kultūrā”.

Prēmijas:

• 1979.- Dzejas dienu balva par grāmatu “Lirika un balsis”;
• 1986.- A.Upīša un Dzejas dienu balva par grāmatu “iesien baltā lakatiņā”;
• 1993.- Jātvingu prēmija (Lietuva);
• 1994.- Ivana Franko prēmija (Ukraina);
• 1996.- Sorosa fonda Saskaņas balva (kopā ar R. Haradžaņjanu);
• 1996.- Tomasa Transtrēmera prēmija (Vesterosa, Zviedrija, kopā ar V. Belševicu);
• 2001.- Literatūras gada balva;
• 2007.- Ed. Veidenbauma prēmija par grāmatu “Mūsu dzīve nokalpotā”
• 2010.- Literatūras gada balva par mūža ieguldījumu;
• 2012.- Latvijas Ministru kabineta balva literatūrā.
• 2016.- Ikšķiles pašvaldības Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā.
• Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda loceklis (1992);
• Biedrība NORDEN LATVIJA (1999);
• Biedrība AUSTRĀLIJA-LATVIJA (2001);
• Kārļa Universitātes Baltistikas pulciņš (Prāga, 1995);
• Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedrs (2002);
• Salaspils Goda pilsonis.

Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l