Franču grupa

Franču grupa ir PSRS drošības iestāžu dots apzīmējums latviešu inteliģences disidentu grupai, ko 1950. un 1951. gadā Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs. Grupas dalībniekiem piesprieda 7-25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz PSRS nometinājuma vietām. Represiju mērķis bija izolēt režīmam nelojālus cilvēkus un iebaidīt Latvijas inteliģenci.^[1]

Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām Rīgā izveidojās latviešu inteliģentu grupa, kas no 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā 70. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Mākslinieks Kurts Fridrihsons pulcēšanās reizēs ienesa franču salonu garu.

Liktenīga bija Andrē Žida Staļina ideoloģiju atmaskojošā darba "Atgriešanās no Padomju Savienības" (Retour de l' U.R.S.S, 1936) pārspriešana, kurā, piemēram, bija šāds izteikums: Ik rītu "Pravda" viņus pamāca, ko pieklājas zināt, domāt, kam ticēt. Un atkāpties no tā nav labi! Tādējādi ikreiz, kad mēs sarunājamies ar kādu krievu, šķiet, ka mēs sarunātos ar visiem. Pēc kādas denunciācijas 1950. un 1951. gadā grupas dalībniekus apcietināja un apsūdzēja buržuāziskā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus. PSRS Valsts Drošības ministrijas Īpašā apspriede piesprieda viņiem no 7 līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs.

Francijas prezidents Fransuā Miterāns Latvijas valsts vizītes laikā 1992. gadā tikās ar grupas dalībniecēm Ievu Lasi un Mirdzu Ersu un ielūdza viņas uz oficiālo pieņemšanu Elizejas pilī Parīzē sakarā ar Francijas valsts nacionālajiem svētkiem 14. jūlijā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons Latvijas valsts vizītes laikā 2020. gada 29. septembrī Rīgas pilī savā runā paziņojumā presei īpaši pieminēja arī Franču grupu un godināja tās dalībnieku piemiņu, nākamā dienā apmeklējot Okupācijas muzeju.^[2][3]

1. Maija Silmale (1924–1973), studente
2. Mirdza Ersa, precējusies Lībiete (1924-2008), studente, aktrise
3. Skaidrīte Sirsone (1920–1998), studente
4. Milda Grīnfelde (1909–2000), tulkotāja
5. Ieva Lase (1916–2002), tulkotāja
6. Elza Stērste (1885–1976), dzejniece un tulkotāja
7. Eleonora Sausne (1910–1969), skolotāja
8. Miervaldis Ozoliņš (1922–1999), aktieris
9. Kurts Fridrihsons (1911–1991), mākslinieks
10. Arnolds Stubavs (1910–1958), aktieris
11. Irma Stubava (1908–1999), aktrise
12. Alfrēds Sausne (1900–1994), literāts
13. Gustavs Bērziņš (1910–1981), jurists

Par šiem notikumiem  režisors Andris Rozenbergs 1994. gadā uzņēma dokumentālo filmu "Sods par sapni". 2005. gadā Francijas Kultūras centrs Rīgā un Latvijas Okupācijas muzejs sagatavoja izstādi «Franču grupa un mākslinieks Kurts Fridrihsons».^[4] Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par represijām šo disidentu grupu. Par grupas darbību rakstīts Leldes Stumbres grāmatā "Maija, Cher Ami!" un Gundegas Repšes darbā "MALA. Tā rakstīja Fridrihsons".^[5][6]

• Franču grupa. No Sibīrijas lēģera līdz Miterāna rokasspiedienam Undīne Adamaite. Diena 2012. gada 11. maijā
• "Franču grupa” un mākslinieks Kurts Fridrihsons^{[novecojusi saite]} Gundega Repše, žurnāls "Studija" 2005. gada 3. janvārī