Etjēns Gaspārs Robērs
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Etjēns Gaspārs Robērs (franču: Étienne-Gaspard Robert, 1763–1837), pseidonīms Robertsons, bija beļģu izcelsmes fiziķis, iluzionists un gaisa balonu konstruktors, kas 1804. gada augustā veica lidojumu aerostatā no Rīgas uz Ropažiem.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1763. gada 15. jūnijā Ljēžā. Studēja Ljēžas Universitātē, sākumā bijis teologs, pēc 1789. gada revolūcijas viņš Ljēžas Universitātē strādāja par optikas profesoru. 1791. gadā Robērs pārcēlās uz Parīzi, kur revolucionārās Francijas valdībai ierosināja izmantot milzu Arhimēda spoguli Lielbritānijas flotes sadedzināšanai. Kopš 1798. gada viņš uzstājās ar publiskiem optikas brīnumu demonstrējumiem, izmantojot paša izgudroto "fantaskopu" jeb maģisko lukturi.
Napoleona karu laikā viņš 1804. gadā devās viesizrādēs uz dažādām Eiropas valstīm. 1803. gada 18. jūlijā Robertsons veica piecarpus stundu ilgu lidojumu gaisa balonā no Hamburgas līdz Hannoverei, kura laikā viņš pētīja mākoņu un gaisa elektrību, skaņas izplatīšanos augstumā un aprakstīja retināta gaisa nelabvēlīgo ietekmi uz organismu. Pēc Pēterburgas Zinātņu akadēmijas aicinājuma viņš 1804. gada 30. jūnijā (12. jūlijā) veica lidojumu no Pēterburgas līdz Gatčinai kopā ar ķīmiķi Jakovu Zaharovu. 1804. gada jūlija otrajā pusē Robertsons ieradās Rīgā demonstrēt savas iluzionista un gaisa kuģotāja prasmes. Robertsona balons bija pildīts ar ūdeņradi, kas radās, sērskābei iedarbojoties uz dzelzs naglām.
1806. gadā viņš līdzīgu lidojumu veica no Dānijas karaļa Rozenborgas pils Kopenhāgenā līdz Roskildei. Miris 1837. gadā Parīzē, apglabāts Perlašēza kapsētā.
Rīgas lidojuma apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savā Rīgas lidojumā viņš 1804. gada 18. augustā sasniedza 700 klafteru (ap 1300 m) augstumu un nolaidās aptuveni trīs jūdzes (21 versti jeb vairāk nekā 22 km) no Rīgas uz Pēterburgas pusi. Kaut arī viņa izlaistā publikācija tika nolasīta visās lauku baznīcās, balonam nolaižoties, lauku ļaudis metās ceļos un tikai ar lielām pūlēm bija pierunājami sniegt viņam palīdzīgu roku. Kādā muižā netālu no Rīgas kāds zemnieks pat gribēja uz viņu šaut, jo no tāluma to bija noturējis par retu medījumu.[2] Vietējie muižnieki Baltazars un Ernests fon Bergi aizsteidzās uz viņa nosēšanās vietu un iedeva viņam zirgu. Uz tā sauktās Garās jūdzes (tagadējās Vidzemes šosejas daļa) tauta viņu sagaidīja ar priecīgu jūsmu un ar skaļām gavilēm aizvadīja līdz Rīgas pilsētai.[3]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mémoires Réeréatifs, Scientifiques et Anecdotiques du Physicien Aéronaute (1830)
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gadā Rīgas citadeles teritorijā uzstādīja Robertsona lidojuma piemiņas kompozīciju "Kāpnes uz debesīm" (autors Kristaps Gulbis).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Jānis Stradiņš, Laima Stradiņa, Dzintra Cēbere. Robertsona 1804. gada lidojums no Rīgas uz Ropažiem Latvijas kultūrvēsturē. LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 693. sējums (2006) Zinātņu vēsture un muzejniecība. [1]
- ↑ Aus Riga. Der Freimūtige oder Ernst und Scherz: Ein Unterhaltungsblatt. Herausgegeben von A. v. Kotzebue und G. Merkel. Jahrgang 2. Heft. 1804. den 13. September. Nr. 183. S. Citēts no: J. Stradiņš, L. Stradiņa, Dz. Cēbere. Robertsona 1804. gada lidojums no Rīgas uz Ropažiem Latvijas kultūrvēsturē (2006)
- ↑ L. Sloka. Vidzemes draudžu kronikas 3. daļa. Valsts arhīva Raksti. Rīga 1927. Valsts Arhīva izdevums. 94.-95. lpp. (publicējums no Ropažu draudzes baznīcas grāmatas II sēj. Baznīcas ziņas no 1782.) Citēts no: J. Stradiņš, L. Stradiņa, Dz. Cēbere. Robertsona 1804. gada lidojums no Rīgas uz Ropažiem Latvijas kultūrvēsturē (2006)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Etjēns Gaspārs Robērs.
