Erozijas rezultātā dabiski izveidojusies arka Jordānijā
Erozija (latīņu: erosio — ‘izskalošana’, ‘sairšana’) ir augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā. Eroziju iedala dažādos veidos atkarībā no tās cēloņa. Pie erozijas procesiem pieder arī abrāzija (lielu ūdenstilpju krastu noārdīšanās viļņu ietekmē), eksarācija (zem ledājiem esošās augsnes un iežu noārdīšanās), soliflukcija (lēna augsnes un iežu noplūšana gravitācijas spēku ietekmē) un citi procesi.
Ūdens erozija ir iežu un augsnes noskalošana pa nogāzi uz leju ar īslaicīgām nokrišņu ūdens straumēm. Ūdens erozija ir izplatīta nelīdzena reljefa rajonos, kur tā rodas lietus un sniega kušanas dēļ. Ūdens erozijas galvenie cēloņi ir konkrētajai videi nepiemērota agrotehnika un augu segas iznīcināšana, piemēram, ugunsgrēku dēļ. Ūdens eroziju var aizkavēt, laukus sadalot vai audzējot tādus augus, kas neprasa regulāru augsnes irdināšanu.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Erozija.
